Sveiciens forumiešiem!
Neilgu laiku atpakaļ, sutinot uz krēsla un ar vienu roku grozot šašlika iesmus, bet ar otru spaidot telefonu, nonācu pie secinājuma, ka gribu žigulīti. Tajā brīdī man neinteresēja un teikšu godīgi, pat nebiju ne aizdomājies, ko darīšu un kā nu būs. Vienkārši vajag un viss. Tā nu ar lepnumu acīs varu teikt, ka mans pirmais "džigulis" tika iegādāts un nonāca manā īpašumā 08.06.2016.
Īsumā par auto un tā vēsturi, kas tika nodota manās rokās - zaļās krāsas 21061 ar 1.5 dvēselīti, nodzīvojis 29 gadus un 8 mēnešus viena vienīga onkuļa rokās (septembrī mums būs 30 gadu jubileja). Onka savu žiksi bija ieguvis izstāvot rindu un atslēgas rokās saņemot blakus bijušajam Stahānoviešu tiltam, tagadējam D-tilta pārvadam pār dzelzceļa sliedēm. Braucis lielākoties tikai vasarās, vismaz pēdējos desmit gadus ziemās glabājis garāžā. Pulkstenis met tikai otro apli, kas ar nelielu nobīdi varētu būt 130tk km. Tālākais punkts Latvijā esot bijusi Valmiera, bet ei tu sazin, kur onka slepus vēl meitenes braucis mīlēt, jo šo man stāstīja kundze. Ikdienā kursējis pa Rīgu, bet sēnēs braucis uz Muceniekiem. Iedeva arī līdzi grāmatu brīviem brīžiem - "Moi avtomobiļ Žiguļ"
Atejot no visa skaistā, baltā un pūkainā. Pretēji slavētajam auto stāvoklim, apskates laikā servisā tika atklātas sekojošas lietas - sliekšņi sametināti caur dirsu, likti ielāpi un piešūti klāt pie kuzava ar punktveida metinājumiem, kas nozīmē, ka džeki nav pat normālas šuves salikuši. Durvis apskādētās un salāpītas drausmīgi. Un kas man patīk visvairāk, ar rullīti un vislīdzīgāko grīdas krāsu nomaukta visa apakša līdz hroma līstēm durvju vidū.
Auto noteikti neizmantošu ne pļavu aršanai, ne ziemas gonkām. Visticamāk pat nevilkšu laukā ziemās. Jā, tieši tā, nopirku, lai atjaunotu un labajos mēnešos izvilktu laukā pabraukāties. Tāpēc nesteidzīgi tiks čubināts augšā, lai jau uz nākamo vasaru būtu ierindā un pildītu tās pašas funkcijas, ko pirms 20 gadiem. Šogad noteikti vēl pāris apļus izmetīšu, bet uz rudeni gan tiks likts nost. Plānos mainīt visas 4 durvis, priekšējos spārnus, pārmetināt sliekšņus un, iespējams, pārkrāsot. Ar hadeni un dzinēju šobrīd nav nekādu problēmu un, cerams, ka arī nebūs.
Kopumā esmu ar auto jebkurā gadījumā apmierināts. Ko var gribēt no 30 gadus vecas klasikas, kas praktiski izmantota kā daily auto. Kā jau minēju, viss tiks savests kārtībā un no worries par šī auto likteni. Bildes ir tādas, kādas nu viņas uz fikso sataisīju, bet patiesībā neko diži vairāk un labāk arī šobrīd neuztaisīsi. Centīšos iespēju robežās arī pie katra jauninājuma papildināt savu topiku.
Uz evakuatora, jo sakarā ar saimnieka veselības problēmām, bija noņemts no uzskaites, tātad bez skates un octas. Izmantojot sava servisa piedāvātās ekstras, ātri un bez liekiem čakariem tika aiztransportēts no Dārzieņiem (Rumbulas) uz Rīgas centru, kur tad arī bāzēsies mans džigulis. PS, uzbrauca virsū un tā pat arī nobrauca nost pats savā gaitā.