Gads laikam bija 2005, kad nopirkām pirmo 2108 no Liepājas. Sākumā vispār pat doma nebija sākt ar vaziem ņemties (opeļi kaudzēm un štābeļiem), bet nu lietas iegrozījās tieši tā kā iegrozījās, bija piedāvājums, tika nopirkts. Motors nokauts (pārlūzis virzulis), daudz ķep-ļep loriņu sakārts virsū, vobšem paviršs cilvēks darbojies, piem. logu pacēlāja kloķis = piemetināts seškantis... Acīmredzot, izmantots viss, ko garāžā uz galda var atrast. Vienīgais, kas tajā auto bija labs, bija fakts, ka tā ir viena no pirmajām sērijveida mašīnām (šasijas nr. 00000066x, attiecīgi vēl vieglā būda) un tas, ka tā ir bijusi viena no tā laika igauņu rallija meistaru trenniņmašīnām un būris bija normāls. Bildes, kāds tas rīks bija pērkot gan nav, šitajās jau ir uzlikti spārni un haube, laikam buferis arī un iekša izķidāta no tiem murgiem, kas tur bija. Godīgi sakot, patreiz vairs uz tādu avantūru neparakstītos, īpaši, ja tur no tās mašīnas pāri palika tikai plika būda (izfleksēti visi ķeckājumi un superdupermetinājumi, visas šļaukas, mezgli, beņķu stiprinājumi un praktiski visa provodka), panelis un priekšējais stikls. Vienkāršāk ir paņemt nesacūkotu auto, kautgan tam visam ir otra monētas puse, tas auto bija pamīcīts, bet tajā pašā laikā nebija braukts pa ielu, attiecīgi nebija puvis vispār.
Pēc "neliela brīža" jau bija savests līdz kautkādai saprātīgai un cilvēcīgai kondīcijai. Salikti logi, utt.
Auto kuzova ziņā bija savests daudzmaz kārtībā, piekare salikta atvelkama ielas drapaka līmenī, ātrumkārba īsā ar normālu galveno pāri un bloķi, atlika tikai sazīmēt motoru. Jāsaka gan, ka to gadu mēs visu nobraukājām minirallijos pa "0" un motoru vienkārši nopirka šrotā parastāko 1.5 ko pat vaļā neatvēra, ielika, ielēja 5w50 un deva ručkā. Kas smieklīgi, tad tas dzelzis pat izturēja, līdz to izņēma ārā.
Filtra tūūūūnings pa lēto, pārgriežam gaisa filtra kastrolim malas un iespiežam tur volgas filtru.
Pirmajā rallijsprintā Mālpilī visādi kasjaki izlīda ārā, bijām vispār priecīgi, ka līdz finišam aizrāpojām, ieskaitot to, ka tam vāgenam gandrīz stūrmaņa durvis izkrita no eņģēm. Vēl šodien atceros, kā bračka bļāva - da nu na%!# to vazu, durvis pēc pirmā dopa jau netaisās ciet
Pēc tam tikai vienreiz nedabraucām, jo karburatorā iemetās "klejojošais mohikānis", ko uz sitiena nevarēja iztriekt laukā.
2007. gada mazralliju vasaras daļa sākās ar jauniem spēkiem un jaunu motoru. Godīgi sakot, plānoti atkal pusmašīna samainīta, jo nu pārejot no karburatora uz elektrisko šprici ir 101 sīkums jāpārtaisa. Sākot ar bāku un beidzot ar knibuļiem, par elektrību nemaz nerunājot.
2007. gadā braucu vēl es, bet nu tajā laikā uzkāpa uz miljona visādu zemūdens akmeņu, sākot ar braukšanu un beidzot ar tehniskām lietām, jo tajā laikā bija jāiet uz ļoti daudziem kompromisiem, respektīvi ir kā ir, vai ir pa prasto.
Pirms 2008. gada sākumā (faktiski uzreiz pēc pēdējiem mačiem 07) tika nolemts, ka jaunākais bračka ir dullāks un "kādam" ir jāskrūvē vairāk (piekam, gribās arī beidzot vienu opeli sabūvēt, savādāk viskautko taisa un skrūvē, bet to pabeigt nekā nesanāk), attiecīgi, dzeltenais nonāca jaunākā "iznīcinātāja" rokas. Auto tika sagatavots krietni niknāks un jau saskaņotāks, ja man bija niķīgs 120zs/140Nm auto, tad tur jau sanāca kārtīgāks traktors ap 140zs. Tajā gadā gan savas mašīnas evolūcija mazliet pierimās, jo bija klientu mašīnas arī jāskrūvē + bračkam tā bija pirmā "mācību" sezona. Jāsaka gan kā ir, kā apkarināja motoru tā kā vajag, nevis tā kā sanāk, progress tehniski bija monstrozs un rezultāti arī ļoti strauji uzkāpa augšā. Protams, ka bračka arī pamanījās ātri visas lietas piekopt un vēl mazliet dullumu pa virsu uzlikt.
Sarkanā lampiņa pēdējā onboardā ir lādēšanas lampa nevis spiediens, tajā laikā mazliet cīnījāmies ar ģeneratoru. Bet nu tā vai šitā, tas motors pēc 2 sezonu spīdzināšanas un bračkas trenniņiem (vismaz 2x nedēļā pa nakti) BEIDZOT atmeta kedas.Uz 2009. gada pašu dullāko sezonu, jau bija uzbūvēts diezgan normāls motors ar garāku klani u.c. labumiem, attiecīgi sezonas sākumā bija 155zs/170nm, griezes plaukts sākās no 4Krpm un turpinās līdz galam, tad uz sezonas vidu, sanāca to motoru iegriezt 8500 (līdz tam bija 7500) un izvilkt ~170zs. Runāt var daudz, bet 2009. gadā visi mači uz pjedestāla, diezgan spēcīgā konkurencē.
Šogad gan ir tā, ka šis auto vēljoprojām stāv, bet domājams, ka uz pavasari būs saskrūvēts, tiesa vairs ne tādā konfigurācijā, pa nikno būvēsies jauns auto ar pilnīgi jaunu kuzovu, tā sanāca, ka ir 2108 kuzovs nullīte, kas nekad nav ceļu redzējis. Šitas veterāns būs kautkas apmēram tas pats, kas bija 2009. Kas no tā iznāks - laiks rādīs, motors vēl īsti nav pat sākts skrūvēt, bet lielākā daļa detaļu ir uz vietas.
Šitai visai jezgai pa vidu vēl ir neskaitāmi sprinta/rallija/šosejas/krossa auto, kam ir sabūvēti amortizatori, bet tās bildītes kādu citu reizi. Nu un protams, vēl ir 3 mašīnām motori uzbūvēti, kautkam vēl tikai apakšas, utt.
Bez mazrallija, paralēli tika ieķerta viena krossa mašīna 1.4 8v (krossa junioru klase), ne pārāk varota, stāvējusi no 2003. gada un šad tad padzenāta pa ezeru ziemā. Mašīnu būvējis Neikšāns, no tajā laikā pieejamajiem materiāliem. Nopirka gan tā kā izķidāšanai, bet beigās sanāca tā, ka auto palika tikai bez pusaizkauta mazā bloka motora (kas tāpat nekam nederēja). Beigu beigās nonācām pie slēdziena, ka supersprintos ar ielas auto nav ko darīt, kā arī šitas rīks ir perfekti atbilstošs tādām izklaidēm.
Tāds bija 2008/2009 ziemā.
Pavasarī izvilka ārā, pārgāja pāri, salika visu pa vietām. Tā kā tur jau bija šprice, tad vismaz mazāk par sīkumiem galva sāpēja, bet tā kā tur bija uzstādīts OSC kompis, tad klāt es tam krāmam netieku, izdarīt neko nevaru, tas tika izrauts ar visām saknēm laukā un iestellēts Pēterburgas ABIT, ar ko man sanāk strādāt dienu dienā, tieši tāds pats kā uz rallijsprinta dzeltenā. 1600 motoru salika no tā kas plauktā bija lieks, vienīgi ar sadales vārpstu bik aizšāva garām, bet tajā brīdī tā šķita adekvāta alternatīva, piekam gulēja plauktā nevienam nevajadzīga. Šovs jau baigais, bet bīīšk sadalenes dinamika klibo, to uz 2010 izlabos, tb. iestellēs citu sadaleni. Ātrumkārba bija standarta ar galveno pāri 5.3 un bloķi. Auto ir paredzēts izīrēšanai, tāpēc standarta ātrumkastes zobi, lai var zāģet pa robiem un īpaši neraudāt.
2009 Smiltenes supersprinta posms bija pirmais, kur to drapaku izprovēja, pieņemot, ka trasē tas rīks bija pabijis tikai biškiņ padzīvoties pa tām Upesciema trases katakombām. Attiecīgi pašā sprintā izlīda ārā pāris kasjaki, tajā skaitā ar barošanu. Tā jau nekas krimināls, vienk. brauktprieks pa kāju un negribējās izkausēt kādu virzuli, attiecīgi uz trešo braucienu metām mieru.
Savukārt uz 333 Rudens 2009 gan viss bija kedā, piekam, bija arī pirmais braukt gribētājs. Bračka gan tur bišk pa daudz pazīmējās pirmajā braucienā un pēdējā nokļūdījās sagriežoties, bet nu drapaks vismaz iet un iet ciešami.
Šitas auto uz supersprintu būs izīrējams, nu jau ar sporta ātrumkasti, tb. viss ir sarunājams. Nost nekas nekritīs, ja bračkam nekrīt, tad turēs.
Par pašu motoru būvniecību, dzinēja barošanām utml. nākamreiz un ne hronoliģiskā secībā, tad es prātā sajukšu un vēl sirmāks palikšu, ja visu jāapraksta, kā arī katru štruntu tak neies bildēt.
, nav vārdu 
. Tā vien pašam gribētos kādu samaru sabūvēt 
