2011.gada ziemā sagribējās drusku pagonkot pa trasītēm. Nopirku no kara veterāna - svētdienas braucēja 1988.gada vaz 2107. Sametināju reduktoru, nopirku nišpenes un pa vaļņiem apņurcījām stūrus.
Sākumā uzmetināju jaunus priekšējos spārnus un brilli, pārkrāsoju visu mašīnu, savirpoju flančus, špiļkas un uzliku uz 15'' diskiem. Atliku atpakaļ oriģinālo reduktoru, saliku tjagas ar cietajām buksēm, ņivas amortizatorus. Netīšām izdevās lēti nopirkt sapuvušu 2004. gada ņivu ar dalīto šprici (nobraukums 80 000 km). Tad sākās piņķerīgākais darbs. Izņēmu 7-ajam dzinēju, kārbu, paneli un visus elektrības vadus, un to pašu arī ņivai. Pēc tam ieliku ņivas motoru savā gulbītī un sāku elektriķa darbus. Par cik es liku iekšā ņivas paneli, tad es saglabāju ņivas vadus 100%. Atlika tikai pārlodēt galus, kuri ir saistīti ar priekšas un pakaļas gaismām. Lienes ielā izdevās nopirkt klasikas bāku ar iebūvētu sūkni. Dabūju izpūtējā iemetināt lambda zondes.
Vēl jau bija daudzi mazi sīkumiņi, ja rodās jautājumi - prasiet.
Ziema beidzās un palika mašīnu žēl. Mašīnas nobraukums bija 50 000 km, dzelži bija saglabājušies tā, it kā mašīna būtu tiko izripojusi no rūpnīcas.