Lai spēks ir ar to, kas izdomās šo izlasīt līdz galam
Laiciņš atkal jau ir paskrējis nemanot

Atceros cik bērnībā laiks ilgi vilkās - stundas, dienas, nedēļas. Mēneši vispār likās kā gadsimti, tagad sajūta, ka kāds pilnīgi ieslēdzis paātrinājuma pogu un mēneši skrien tādā ātrumā, ka nepasēj īsti datumus nofiksēt, kad kalendāram jāšķir jauna lapa...
Laiks ir laiks, tam neko nepadarīs, bet savam žigulim vienmēr kaut ko var padarīt, piedarīt, pieķimerēt, un piečinīt un tas tik un tā nedos garantiju, ka kaut kas mistiski neatteiksies darboties, jebšu žigulis parādīs savu raksturu
Jau pagājis vairāk kā pusgads kopš mana pēdējā apdeita, darbiņi, kas darīti tādi nelieli, līdz ar to vajadzēja pagaidīt līdz mazās lietiņas sakrājas čupiņā, un tad lai par visu var pie viena uzrakstīt

Tad nu pienāca pavasaris un sāku īstenot nospraustos mērķus:
novērst rūsu, kas pēc ziemas sāka spiesties ārā īpaši ap moldingu caurumu vietām arkās (tāpēc pakaļējo spārnu pārkrāsošana)
pārkrāsots citrons, kas bija uz kreisā spārna. Un caurums arī bija izrūsējis spārnam apkašā, kur moldings pa virsu nāk, so tas arī tika ..... novērsts
novērsta bukti uz labā spārna, kas tika iegūta ziemā.
Priekšēji spārni tikai pārkrāsoti pilnībā, pakaļējie spārni līdz moldingiem, un šofera durvis arī līdz moldingam (tagad vairs neatceros kāpēc tās durvis krāsoju, laikam tām no ziemas sāls bija apakša baigi aprūsējusi)
Diski skaisti parūsēja vietas kur rudenī akmeņi bija krāsu atsituši no diska. Krāsas caursitums mazs punktiņš, bet ruslana dzeltenums kārtīgs pleķis.
Protams gadījās viena problēma.....ar krāsu...... Pats netiku uz bodi un pateicu pēc koda kāda krāsu man nopirkt, bet čomam nepateicu, ka jāņem akrils, nevis bāzes krāsa, so rezultātā pakaļējie spārni, un kreisās durvis tika krāsotas ar bāzes krāsu un attiecīgi lakotas, ja skatās tuvumā var redzēt, ka bāzes krāsa spīdīgāka par akrilu, bet kā es mēdzu teikt: „Žigulis ir mākslas darbs, tādēļ tas ir jābauda no attāluma

”
Tā pagāja vasara, pabraukājot plus mīnus novada robežās, tad divi mazi tripiņi- viens apskatīt Vidzemes augstienes dabasskatus, otrs uz vienu festivālu. Tas arī viss, nesanāca nekur nopietnāk žiguli padzenāt (par ko doma no prāta tā arī neiziet, tikai finanses ierobežo, baigi gribās kaut kur pa Eiropu ar žiguli paceļot )
Tad pienāca rudēnis un bija jādomā par gatavošanos skatei. Kas kā parasti man bez piedzīvojumiem ar skates dzīšanu neiztikt

Visupirms pirms skates dzīšanas, atcerējos ka iepriekšējā skatē inspektors teica, ka apakšējais lodbalsts tāds nesvaigs, ka uz nākamo skati jānomaina, bet es nevarēju atcerēties kurš. Tad nu domāju mainīšu abus un ķēros klāt kreisās puses apakšējam lodbasltam, kad man galīgi nevedās viņu dabūt laukā, nodomāju, ka ja jau putekļu gumija laba, tad nav ko viņu aiztikt, likos mierā un ķēros klāt labajai pusei, kur putekļu gumija bija beigusies, un par ko stabili būtu 2nieks skatē. Pa diviem knapi viņu izdabūjām āra, bija ļoooti labi iesēdies bļ***. Bet šķita gluži labs –nekustējās, patiesībā viņš pat bija pārāk nekustīgs, jo pat ar spēki negribēja kustēties, kad uzlikām jauno un izdarīju testa braucienu, izrādījās, ka tika atrisināta viena problēma – stūre griezās daudz, daudz vieglāk (un ar daudz es tiešām domāju daudz). Par to es biju varen priecīgs, jo braukšanas kvalitāte jūtami uzlabojās, griežoties asākos līkumos, nebija jāpieliek tāds spēks ar abām rokām kā agrāk, tagad to varēja darīt ar vienu roku (parasti ar vienu roku nestūrēju, bet tagad vismaz fiziski tas ir iespējams)
Nedega atpakaļgaitas gaisma, so to vajadzēja savest kārtība, pašam tam nebija laika, tad uzticēju to izdarīt čomam. Bija cerība, ka varbūt ar pirmo izdosies izdzīt (kā tad, mans naivums), ja novērsīs jau zināmos defektu. Līdz šim problēma bija vados, kuri skaisti aprūsēja gan pie devēja, kas kārbā skrūvējas, gan pašā lampā. Taču šoreiz to tīrīšana nelīdzēja, so no čoms dabūja citu devēju, un atpakaļgaitas gaisma strādā vēl šobaltdien, tikai gaisma baigi vājā, domāju iebāzt tur lapiņu kur galā mudžeklis ar diodēm, nu tos ķīniešu ražojumus, vajadzētu būt spilgtākai

Pētot lodblastus pamanīju, ka labajā pusē suportai putekļu gumijas knapi turas kopā, so nolēmu tās nomainīt, jo remkoplekts jau laiku kā atpakaļ rezervei bija iegādāts. Tad nu skrūvēju nost suportu, ņēmu ārā tapiņas un klučus..... un tad ņemot ārā klučus bremzējošā daļa atdalījās no metāla plāksnītes... Laikam tās bremžu uzlikas vairs nebija pirmā svaiguma

Reizē ar putekļu gumiju maiņu nomainīju arī klučus. Otrā pusē nemainīju, jo pirmkārt viņas izskatījās krietni mazāk nodilušas kā kreisajā pusē, otrkārt, nebija ne laika ne vēlmes čakarēties lai to izdarītu, arī putekļu gumijas bijs veselas.
Pēc visa šī nekas nebija tāds acīmredzams, ko vajadzētu mainīt, ručņiks it kā bija, bet tāds baigi pavājš, cerēju, ka pieteiks, bet tomēr nepietika vis.
2011. gada 15. septembrī ejot skati tika saņemti sekojoši divnieki, skati gāja čoms, jo pats biju Rīgā:
Kreisais tuvās gaismas lukturis nav atbilstoši noregulēts
Tālās gaismas lukturi nav atbilstoši noregulēti
Nevienmērīgs bremžu spēka pieaugums
Nevienmērīga stāvbremzes darbība (kreisas ritenis vispār neņēma)
Nenostiprināts (neatbilstoši nostiprināts) bremžu cauruļvads (cauruļvadi)
CO sastāvs atgāzēs pārsniedz pieļaujamo robežvērtību
Kad mēnesis sāka iet uz beigām sāku vest kārtība visu. Sadabūju jaunus bremžu lokus, jo domāju, ka tie jāmaina, jo nav citu variantu, kā lai tās bremzes dabū pie vietas, trumuļi praktiski jauni, loki taču arī ,cilindri tāpat. Bet papētot lokus secināju, ka nu nav jēga mainīt nodilums praktiski nekāds, Tad papētot pašu mehānismu atklājās, ka ir problēma.... tapiņa uz kura karinās ručņika ķepa baigi staigā, brīvkustība visos virzienos, izdilusi tā tapiņa, vai ručņika ķepa, vai abi kopā so tika izdomāts variants, kā samazināt brīvkustību vismaz vienā virzienā. pieķerot to tapu pie loka un uzlikt lielāku šaibu+ ciešāku sprostu, lai ciešāk nofiksē ķepu pie tapiņas (skatīt bildes).
Kad ar bremzēm viss tika izdarīts, nolēmu, ka atgāzes jāved uz servisu regulēt, jo mājas nesaregulēt (zinu ,ka ir vazisti, kas to var izdarīt arī mājas apstākļos un pietam ļoti kvalitatīvi

). Arī lampas regulēt nolēmu servisā. Aizdzīt uz servisu un uz skati atkal tika uzticēts čomam jo pats pa Rīgu. Pēdējā skates dienā aizdzina un Madona lai izdara minētās lietas un dzen skati, un tad sākās jautrība......
Servisā pateica, ka lampas nevarot noregulēt jo appistas skrūves. Es čomam pa telefonu saku, ka nevar būt, pats pirms gada skrūvēju un bija normāli, nu nebija jau pirmā svaiguma bet riņķi toč nerāva, kā mēģina iestāstīt servisā. Tālāk regulēs atgāzes, servisā saka, ka svece sit garām tipa dzirkstele uz galvu pārlec. Nu tam es varētu piekrist, jo pēc restaurēšanas tika ieliktas oriģinālās sveces, tipa lai autentiski un tām ilgmūžība nav stiprākā puse. Saku, ka tas nekas lai saregulē tāpāt, bet meistars sakot nav jēgas regulēt, nomainīšot sveces un būšot viss ok. Es atkal saku, ka nebūs ok, jo pats zinu, ka ziemā pats kaut ko regulēju un protams ne jau pareizi saregulēju. Meistars protams gudrāks un saka, ka to nevajag darīt, so čoms piekāpjas
Super, tas nozīmē, ka slimības lapa beigusies un skate jāiet būs pa pilnu programmu, kad tikšu mājās, jeeej. Dusmīgs sadabūju jaunas lampu regulējošās skrūves un jaunas sveces. Sveces nopirku BOSCH centrā, pa 1.5Ls gabalā, jaunus svečvadus arī pie reizes, tos Lienes ielā pa 6Ls. Aizbraucu mājās saliku jaunos, pēc skaņas praktiski nekas nemainās. Noņemu redeli ,lai paskatītos tās skrūves vai tiešām apjātas, pagrozu, viss strādā, rādu čomam, šis ar dusmīgs, ka tie atmarozaki nespēj servisā lampas noregulēt. Izdomājam padzīt jokus un pamēģināt regulēt pret sienu. Vēlāk arī servisā noregulējām, izrādījās, ka tālās bija labi saregulētas, bet tuvajām gan bija lielākā dirsā.
Un tagad JAUTRĀKĀ DAĻA. Servisā pasaka, ka žigulim atgāzes neregulēs, tikko nomainīta apara’tam zonde, un vot šitādiem žiguļiem regulējot viņa arī sap***s. Otrs serviss kam ir regulējamais 7km, nav ne gribēšanas tērēt beņu, ne nervus ar cita servisa atmarozakiem. So izlemju braukt uz saki un mēģināt veiksmi, varbūt tiešām „meistaram”, kas teica, ka nomainot sveces viss būs OK būs taisnība???
Tiek iebraukts skates punktā, sāk pārbaudīt atgāzes un tur viss protams DI**Ā, nekas nemainījās no sveču maiņas (bet nenoliedzu, ka sveces savu bija nokalpojušas), kaut arī es biju teicis, lai regulē neatkarīgi no tā, ka tā svece sit garām. Izstāstu inspektoram bēdu stāstu, ka negribēja regulēt atgāzes. Un saku, ka es tulīt, un atrauju haubi un sāku regulēt benzīna padevi. Tālāk, inspektors saka, ka cita robežvērtība pieauga, tad tukšgaitu pieregulēju, tad inspektors saka būs ok
Tālāk katras skates klupšanas akmens – bremžu stends, veiktie uzlabojumi devuši rezultātu, bremzēšanas spēku atšķirība aizmugurē pietiekami maza lai izietu skati. Priekšējie kluču ar piediluši, so priekšā bremzēm ar viss ok.
Metālā kronšteins, kas tur gumijas trubiņu, kura tālāk aiziet uz troiņiku –kustējās, aizmirsu, ka tas bija inspektors pakratīja viņu, nopētīja un neko neteica.
Vasarā pēc krāsošanas, kad liku kopā lampas, es kā izcilais elektriķis saliku vadus nepareizi, kā rezultātā, atkal izdedzināts slēdžu bloks. Paldies lietotājam
girts.bricis no kura tika iegādāts, labs slēdžu bloks, par labu cenu un labā stāvoklī. Savādāk pretīgi braukāt, kad tālās gaismas strādā ok, bet tuvās tipa ir bet nav

Novembrī tika nomainīts mierinātājs, kurš atkal bija veiksmīgi nolauzts. Smieklīgi kā izdevās viņu pustumsā izķeksēt ārā, ar pirmo „drāts bāzienu” aizķeksēts un izvilkts

Tie, kas ar aizlocītu drāti ir ķeksējuši ārā zinās par ko ir runa

Tad vēl pieliku klāt sliekšņus, kas pēc atjaunošanas netika pielikti, un arī arku moldingu, kas bija noņemts pēc pirmās ziemas atgadījuma, kad sēta uzskrēja uz spārna.
Paskatoties uz iepriekšējā lielajā aprakstā minētajiem plāniem redzu, ka viss protams nav izdarīt, jo finanses ir tādas kādas viņas ir, tas īpaši attiecās uz smukiem diskiem un whitewall, taču estētiskais baudījums, kā arī tehniskais ir tīri labā līmenī (vienmēr ir kur augt) un svarīgi protams, ka skate izieta
Plāni ziemai vai agram pavasarim

Izņemt starteri, kurš ir kļuvis galīgi nesvaigs, jo startējot parasti ir sajūta, ka aķis izlādējies, bet mēģini vēlreiz un griež normāli
Un pirms ziemas miega – pēdējos braucienos, sāka degt ģeneratora lampiņa, tad nu ģenerators ar jāizņem un jāpaskatās, kas lācītim vēderā.
Jānomaina vadītāja pusē, iekšējais durvju attaisāmais, jo tas tika veiksmīgi nolauzts, un pie reizes, ja apšivkas noņemtas, jānomaina durvju slēdzenes, jo vecās mmm.... nefunkcionē.
Un pavasarī/vasarā jāapstrādā grīda, jo tas, ko biju darījis līdz šim....... savu ir nokalpojis, tagad zināšu, kā noteikti nevajag grīdu apstrādāt .
Tas pagaidām viss. Atkal ir tapis kārtīgs memuārs, bet zinu, ka kāds noteikti izlasīs šo romāna cienīgo rakstu

Bet tiem, kam besī lasīt, lai paskatās bildes
