Daudz darba padarīts, auto ir pārkrāsots

Par pašu krāsošanas procesu, krāsoju pats pēdējā brīdi, pat var teikt, ka laika apstākļu ziņā jau par vēlu, bet izdevās veiksmīgi.
Droši vien krāsotāji piesiesies pie kvalitātes, saku uzreiz, ka nokrāsot varu perfekti un tas ir arī darīts, profesionālis nēsmu un pilnībā krāsot ir sanācis reti vairāk paneļu krāsošana, spārni, durvis kapoti, daļējas auto krāsošanas. Tas ir darīts savām vajadzībām un draugiem palīdzēts un dažiem klientiem.
Tie, kuri zin tie zin, bet tie kas nezin pateikšu, ka pats galvenais kas ietekmē krāsojuma kvalitāti ir pati sagatavošana, rūsas likvidēšana tā, lai tā neparādās atkal un virsmas izlīdzināšana. Protams nozīme ir arī pašai krāsošanai, krāsas uzklāšanas tehnikai, pareizā viskozitātē materiāliem (atjaukt grunti, krāsu), bet tas parasti ir norādīts tik atliek ievērot, svarīgi ir arī noregulēt krāsojamo pistoli. Pats krāsoju ar 1977 gadā ražotu pistoli, kura savā mūžā ir daudz pieredzējusi, bet savu funkciju pilda nevainojami

Visam procesam laiks bija ļoti ierobežots tāpēc koncentrējos uz rūsas likvidēšanu, par laimi tā nebija daudz, bet laiks perfektai sagatavošanai virsmu izlīdzināšanai gan tik daudz neatlika tāpēc šur tur ir defekti, ir vieta, kur pēc špaktelēšanas pat aizmirsu nolīdzināt un uz durvīm vispār neiespringu jo ja auto nolemšu paturēt uz ilgāku laiku tad durvis būs jaunas un krāsa tiks mainīta uz sarkanu.
Krāsojuma kvalitāti ietekmēja arī blakus apstākļi, kukaiņi ar kamikadzes misiju pielipt, tas viņiem 100% bija plānots jo mirt gribētāju bija ļoti daudz

un otrs lielākais trakākais apstāklis, kad otrā dienā pēc gruntēšanas atbraucu visa virsbūve bija ne grunts krāsā (balta), bet gan melna no ogļu putekļiem, kuri rodas no akmeņogļu pārkraušanas, bet tur kur valdībai ir izdevīgi tur visa ekoloģija kaķim zem astes un kundziņsalas iedzīvotāji var mierīgi indēties.
Jumtu nācās divreiz pārkrāsot, bet galu galā ar rezultātu esmu apmierināts ņemot vērā minētos apstākļus un to, ka sākumā vispār biju paredzējis vienkārši noplēst rūsas pleķus un krāsot, bet nu ticība

neatļāva un sagatavoju nopietnāk.
Sāku ar bagāžnieku, sametināju vienīgo metināmo vietu, lai runā bildes:
Ja nav īstā korķa tad pielāgojam virsbūvi pod korķis
Rūsas tur nav, tas kas izskatās pēc rūsas nav rūsa, bet tas tur smāķis, aizmirsu nosaukumu

izkrāsoju ar hamerit:
Aizsargs virs izputēja, droš paliek drošs nokrāsoju ar termokrāsu:
Izpūtajam pamainīju, leņķi, lai nenokarājās, šobrīd stāv precīzi un ar stingrāku stiprinājumu, pie reizes visu aizmuguri izsmērēju ar grubuli, vēlāk pirms ziemas uzdzīšu uz pacēlāja un izpūtīs visu apakšu:
Priecē tas, ka rūsas uz pašas grīdas nav, tik cik ir uz piekares detaļām un nedaudz kur apakša nostrīķējušies uz lonžeroni, bet to jau likvidēju tā kā grīda sterila

arkas arī:
Iepirkti krāsojamie materiāli:
Gatavoju virsbūvi, nahrenizēju tās stulbās malas aiz kurām tusēja rūsa:
Te pirmā grunts kārta:
Te pirmā krāsas kārta:
Nokrāsots un nožuvis, nevaru nociesties un stūķēju logus iekšā bez palīgiem pēc e30 metodes, izdevās
Lukturus arī sagatavoju, papildus oriģinālajām blīvēm sapildām silikona un nožāvē tad tik pieskrūvē stikliņus:
Un te gala rezultāts, auto jau paspējis noputēt:
Pēc TA iziešanas vēl turpināsies darbi pie virsbūves, jānokrāso durvis no iekšas, durvju ailes, bagāžnieka vāks un motora pārsegs no iekšas.
Tad vēl būs diski r14 ar jaunām šipotām ziemas riepām un nopietni apsveru domu par gliemežnieka bloķa iegādi
Pie reizes arī platos diskus nokrāsoju:
Tas pagaidām viss.......