Ko par krāsošanu runā auto-moto restauratori.
Šeit pats forums ja kādam interesē:
http://diskusijas.aak.lv/viewtopic.php?t=164
Esmu agrāk pamanījis citos forumos garas diskusijas par to kādā tonī jākrāso JAWA, taču neviens toreiz neieminējās par pašas krāsas tipu un noturību. Runa bija tikai par tā sauktajām akrila krāsām, kuras domātas automobiļu krāsošanai un kuras pamazām, saskaņā ar Eiropas Kopienas direktīvām, tiek izņemtas no lietošanas un aizvietotas ar industriālajām ūdenī šķīstošajām krāsām, kuru žāvēšanai ir nepieciešamas dārgas iekārtas, kas nav pa kabatai restaurātoriem hobija līmenī.
Runājot par krāsām ar izcilu nodilumizturību, varu pieminēt tikai 2 tipus - veco un iespējams sen aizmirsto, karstās žāvēšanas melamīna sveķu krāsu ML-12 (žāvēšanas temperatūra 130°C) un 2- komponentu poliuretāna krāsu, kas ir auksti žūstoša. Abas šīs krāsas ir salīdzinoši grūti krāsojamas, taču to nodilumizturība un elastība ir ievērojami pārākas par vairumu citu akrila, sintētikas u.c. krāsām. Tādēļ šīs krāsas var droši izmantot spēkratu rāmju, riteņu feļļu u.c. „atbildīgu" un slogotu detaļu krāsošanai. Par šo abu krāsu nodilumizturību var spriest pēc tā cik grūti tās nāk nost smilšojot ar korunda strūklu...
Poliuretāna krāsai būtiska ir krāsošanas iekārtas izvēle, jo krāsošanas gaisā nav pieļaujama eļļas silikona klātbūtne – šeit var noderēt HVLP vai bezeļļas kompresoru iekārtas.
Rīgas laku un krāsu rūpnīca ražo 2-komponentu poliuretāna krāsu “Uretop”, kas cietības un noturības ziņā daudz neatpaliek no importa krāsām. Vienīgā problēma var būt pigmenta toņu atbilstība un ”tīrība” atsevišķos gadījumos. Var arī izmantot citus pigmentus (krāsvielas) no citiem ražotājiem, ja jāpanāk noteikti toņi, vai vispār iegādāties ārzemju ražojuma poliuretāna krāsu, kas būs krietni dārgāk.
Protams, eksistē arī tā sauktās pulvera karstās krāsas, kuras uznes uz statiski uzlādētām detaļām, līdz ar to pulveris uzklājas vienādā biezumā 1 kārtā. Pēc tam pulvera krāsojums tiek uzkarsēts krāsnī un pulveris izkūst un veido salīdzinoši biezu krāsojumu bez tecējumiem. Ar šo krāsojumu galvenā problēma ir tā, ka to parasti uzklāj uz svaigi strūklotas virsmas bez fosfatēšanas. Mehānisku triecienu vai skrūvju pievilkšanas vietās krāsā veidojas plaisas un ar laiku izplatās korozija un krāsa nolobās. Pulvera krāsojums arī nav tik noturīgs pret smalko akmentiņu triecieniem uz mūsu ceļiem. Citur pasaulē jau lieto poliuretāna pulverkrāsojumu, kurš ir plānāks un daudz izturīgāks par plaši pieejamo parasto pulvera krāsu. Tomēr modernās poliuretāna pulvera krāsas ir ļoti dārgas un tādēļ ne visur pieejamas.
Nopietnas, it sevišķi antīkās, tehnikas krāsošanai parasti pulvera krāsu dažādu iemeslu dēļ restauratori tomēr neizvēlas...
_________________
