Par auto, varētu teikt, ka gandrīz nav kur piesieties, viss ziemā veiktais darbs bija veikts kvalitatīvi, taču bija daži sīkumi, kuri bija jānovērš.
1. Kardāns pārslēdzot ātrumus klabēja, tika novērsts nedaudz "ieķernējot"
2. Spidometrā bija iemeties diezgan paliels sienāzis, kurš jau tur mitinājās jau kopš pagājušās sezonas, kas par sevi atgādināja nedaudz vēsākā laikā, kad spidometra troses lubrikācija bija mainījusi savu viskozitāti (cilvēku valodā- spidometra trose neizturami dziedāja braucot pie jebkāda ātruma)
3. Ieslēdzot ventilatoru viss salons tika piepūsts pilns ar putekļiem un smiltīm, kas bija sakrājušies pa ziemu.
4. Motora spilveni pa ziemu ir aizgājuši pie dieviem, brīvgaitā ir nedaudz vibrācija, tiks novērsts, bet ne uzreiz.
5. Pilnībā jauna pāātrinātāja mebrāna pārplīsa, tikai samainīta.
6. Nav novērsts, bet drīzumā. Naktī braucot pamanīju, ka aizmugurējie gabarītlukturi galīgi nav vienādā krāsā, viens ir oranžs, otrs sarkans, nav mirstama vaina, taču jānovērš.
7. Brīvgaitas apgriezieni paši no sevis izregulējās, kas nav nekāds brīnums krievu mašīnai.
Secinājumi:
1. Ar pirmo reizi sanāca gandrīz ideāli, daži mazi sīkumi tika palaisti garām, kas tika arī uzskaitīti augstāk.
2. VS iegūšana izrādījās ļoti neinteresants process, inspektors bez emocijām paskatījas un iedevu sertifikātu.
3. Auto atrādīju bijušajam īpašniekam, kurš iepriekš bija vienaldzīgs pret auto, jo tas bija viņa tēva un aizņēma vietu garažā. Īpašnieks bija tādā sajūsmā, ka izspļāva šādu frāzi: "Ja tu kādreiz tirgosi šo auto, tad padod man ziņu, es viņu no tevis atpirkšu".
4. Braukšana ar šo žiksi liek justies īpaši, jau pirms restaurācijas bija daudz skatienu un smaidu, kas vērsti auto virzienā, taču tagad tas ir reiz 10. Nespēju pat saskaitīt cik reizes ir bijuši pirksti gaisā no garāmgājējiem un garāmbraucējiem, fantastiskas emocijas...
Neliels vizuālais pamats šim visam salkanajam projekta noslēgumam, paldies par uzmanību un visu labu.





