Ar tevis minētajām riepām un pārnesumskaitļiem pie 173 km/h tev būtu 7000 rpm. Un to var
sasniegt tikai nopietni gatavots klasikas motors, kāds tev arī bija.
------------------------------
Tieši tā, turklāt ar reduktoru 4.3 tas dzelzis gāja 10 km/h lēnāk
Acīmredzot griezes momenta taiapgriezienu galā bija par maz. VAZieši "mazajā klasē" viens otrs brauca pat ar 4.7 reduktoriem, bet
nu viņiem tie dzinēji griezās uz ausi toč kā kafijas dzirnaviņas. Tiesa, ja uz rallija starta stājās 5-6
tādi, tad finišēja kādi 2-3, pārējie izstājās "ar sprādzienu"
No tās sporta laboratorijas velākizauga slavenā firma "Torgmaš", kas baisos VAZ sporta motorus taisīja.
Tie šašnaki, kas te raksta un lielās par ātruma sasniegumiem, ar saviem drapakiem lielākoties
pat pirmajā robā nespēj 7000 rpm sasniegt (kontaktu aizdedze pie 6500 jau atmet kedas). Kā
likums spidometra kļūda 10% un vēl 10% piemet klāt tāpat, jo gandrīz taču bija. Tā mums tie
140km/h pārtop par 170.
--------------------------------
Tā ir. Kamēr nebija parādījies 2108, oi, kādas tik konstrukcijas nenāca priekšā. Gan tos pašus kontaktus optimizēja, i ar herkoniem ņēmās, bija pat daiļamata meistaru
konstrukcijas ar gaismas diodēm un fotoelementiem. Nu, bet kad parādījās 2108, tad visi draudzīgi
metās virsū sadalītājiem, komutatoriem un karburatoriem
Citi lika Holla devējus iekšādzimtajos sadalītājos, mums bija viens tāds, plus vēl pārbūvēts 2108 sadalītājs, lai varētu
uzlikt uz 21011/2105 dzinēja + daiļamata meistaru konstruēts komutators ar fīču - no salona ar
potenciometru varēja braucot 10 grādu robežās mainīt aizdedzes apsteidzi .
Regulējoties uz šosejas derēja - pēc gāzu analizatora vajadzēja sadzīt, lai pilnas jaudas režīmā CO būtu 4-6%,
tad bij īstais. Kad nu tais robežās tika, tad vēl paspēlējās ar "oktānkorektoru", lai redzētu,
kas mainās un vai mainās
Ruu:
tilpums tev bija 1300 vai kaut kas ķīmiķots?
----------------------------------
1300, 7. klase, Grupa A2/1, vienīgā ķīmija tilpumā, kas bija atļauta, bija 79.4 virzuļu
izmantošana tīri ekonomisku iemeslu dēļ, jo ar šo, pirmo remontizmēru motors jau drusku
līda pāri 1300 ccm. Bet mums nenācās to izmantot.
Un kas bija ar ieplūdi?
--------------------------------
Man kopš tiem laikiem ir alerģija pret vīlēm, šaroškām, pulējamām galvām utt.
Principā vissbija "izpiļīts" pa maksimumu Brundzinieka līmenī (Kiverts arī deva vienu otru labu padomu), šaurā
vieta bija karburators, jo ierobežojums bija: jāizmanto jebkāds VAZ karburators un ieplūdes/izplūdes
kolektori, pārejais - brīvs. Mēs izmantojām 2106 reģistra (ar secīgu droseļu vēršanos) karburatoru,
protams viss bija pulēts spoguļspožs, jo difuzorus nedrīkstēja izmainīt/ nomainīt, cita ražība
ekoenostatam, paātrinātājsūknim, galvenajām degvielas un gaisa dīzēm, pārtaisītas emulsijas
caurulītes un tādā garā. Izpūtējs bija 54 mm plānsienu truba ar "decibelu galu" pakaļā zem bagāžnieka.
Bija uztaisīts izņemams trubas gabals pie ātrumkārbas, eksperimentējām ar "droselēm" dažādos
attālumos no izplūdes vārstiem. Dažādām sadalenēm "patika" dažādi attālumi ...
Motors pliks uz stenda tika mērīts vai tā jauda uz riteņiem (attiecīgi piemetot vai nē zudumus)?
-----------------------------------
Nē, ar auto uz veltņiem. Mēs toreiz bijām Maskavā, pareizāk sakot Piemaskavā uz ralliju
"Sņežinka" un izmantojām iespēju padzīvot pa stendu, tolaik vismodernāko PSRS. Tur grieza
sākumā transmisiju visādos veidos, mērīja zudumus (stends pats!) un vēl nezin ko, mums tas viss
likās zili brīnumi. Vēl atceros, kā vācietis (tur vēl strādāja vācieši, uzstādīja vēl visādus izmēģinājumu
agregātus)brīnījās, ka esot nedabiski zemi zudumi transmisijā. Bet nu , ja nedzirdēja taisnzobu
kastes gaudoņu, pats vainīgs, bet to, ka kārbā un reduktorā ir Dexron II automātkārbas eļļa, ka
kardāns (un kārbas pakaļgals) ir drusku palaisti uz leju, lai taisnāks kardāns, ka riteņu gultņi ir tīri
izmazgāti un katrā iepilināti 5-6 pilieni rīciņeļļas, to es viņam nemaz nestāstīju
Finālā izbraucāmies pa to stendu un tas mums šitādus rādītājus izdrukāja ...
