Tātad, pēc pāris gariem vakariem pieciniece beidzot ir uzstādīta.
Process pāris teikumos:
Jaunajai kārbai bija nolūzusi izspiedējgultņa vadula, negribēju čakarēt saļņikus, jo jaunus nedabūju, tad nu no vecās, jaunajai uzliku visu priekšējo korpusu. Tas tā kā bez problēmām. Tad attapos, ka tā tak ņivas kārba un ir bez spidometra!

Tad tik sākās. Ņemam vecajai nost aizmugurējo korpusu, tas uzsēdies uz špiļkām, oksīdiņš bitīt matos. Nācās ar pāris smagiem, "precīziem" instrumentiem ieskaidrot ko es no viņas gribu. Noņemam no ass spidometra gliemezīti, vāku atpakaļ, kārbu zem galda un to pašu ar jauno. Kad jaunā bija apstrādāta tāpat kā pirmā, lēnu garu sāka uzmākties izmisums, jo nu nekādi nenāk nost tas sasodītais korpuss. Beigās izrādījās, ka ir vēlviena špiļka ar uzgriezni kārbas iekšpusē. Nu neko, gliemezi virsū, vāku ciet, lieku klāt spidometra figņu pie kuras stiprinās trosīte. Vēls vakars, veca skrūve, netīra vītne.. un skrūve, bitīt matos, nolūza.

Nočakarējos mēģinot viņu izdabūt ārā, nekā nesanāca, ņēmu citu sktūvi un piemetināju pie nolauztās - sanāca īsts meistardarbs.

Pieliku to figņu, paraustīju, nost nenokrita, derēs..
Nākamais cēliens - paduškas kronšteins. Neder, tas skaidrs. Pārtaisu kronšteinu, lai der uz jaunās kārbas. Liekam klāt kārbu, kronšteins izrādās otrādi.

Pārtaisu. Kronšteins izrādās novirzījies pa kreisi, jo nepareizā austiņa pārmetināta. Pārtaisu. Kārba atspiežas pret kronšteinu. Pārtaisu. Kārba atspiežas pret tuneli, ielieku šaibas starp grīdu un kronšteinu un viss!
Ielikt piektajā vienkārši kaifs, bet prasās arī sestais!
Tad vēl nācās pačakarēties ar karburatoru, gļukoja ar apgriezieniem, negāja, krita nost čoka ķega. Paraustīju, piegriezu, pabraucu, vēl piegriezu un tad šis aiz gara laika aizgāja, tagad iet gandrīz brīnišķīgi. Riepas kūp, pakaļa šļūc.
