Tas bija viens no lielajiem kasjakiem, ko dabūja burtiski visu pārtaisīt... Pareizāk gan būtu teikt, ka iestūma vadīklas un kad grieza fāzes, secināja, ka viss ir ļoti, ļoti slikti, vadīklas nebija nekāda konfekte. Bet nu kad ir sākts, tad atpakaļ ceļa vairs nav, pats tak zini. Piekam, pāris ligzdas mainītas, kur iegriezta diezgan nepareiza fāze (45 pulka pa platu, nezinu ar kuru galu domāja darbonis), ko labojot gandrīz iznāca ligzdu pa jaunam sabeigt. Nu neko, samērīja, secināja ka kamerā ir "uzradies" ne viens viens lieks "kubs", nācās pieņemt lēmumu frizēt vairāk, attiecīgi, jāliek balsti, metināšana un pārējie prieki. Ko padarīsi. Vaļiks plats, tur ģeometrisko spiedienu vajadzēja kā ēst, savādāk apakšu kā sugas nebūtu.
Es gan nez vai tas ķēms to galvu pasildīja pirms metināt (noteikti jau ka nē, tipiskie razgiļģaji pat neizskata tādu jautājumu), bet nu ligzdas pilnīgi visas bija "pavilkušās". Ne krimināli, bet jāpiestrādā bija gan.
Bet vispār jāsaka kā ir, pat ar vienu karbiķi un 296 grādu vāli, kur ir diezgan liela pārsedze, tas motors burkšķot pat ar 850 rpm kratījās neslāpstot nost
Patiesībā, kādi 1200-1300 tur būs ļoti normāla tukšgaita, vismaz man tā izskatās, kas priekš špricinieka ar droselēm (kur stroķi viens otram nemaisās pa kājām elpojot) ir norma, bet ar vienu karbiķi ir kā ir, drusku brīnums, jo likās, ka būs trakāk.