Man pirmā mašīna bija un joprojām ir Žigulis

tiesības dabūju septembrī (ne jau šajā gadā ) pie mašīnas tiku janvārī, pirmā ziema-pirmās ugunskristības, jo pirmais autiņš +RWD. Tā ziema bija neaizmirstama, benzīns 0.5Ls litrā, kartingu trase blakus kojām. Biški satraumēju pret sētu pakaļējo spārnu, bet tas tika momentā novērsts. Nu bet es attiecīgi nevienu līkumu pilsēta nebraucu kā autoskolā mācija, bet sānslīde

Nav tā, ka lepojos ar to, ka bez pieredzes tā braukāju apkārt, bet tas, ka Tu pirms tam esi autinju veselu gadu kopā ar senci taisījis un tad vari baudīt augļus ir neaprakstāmi

Arī pieredze ko ieguvu tajā ziemā noderēja un noder ar vien, kad sēžos pie stūres, reizēm pat šīs iemaņas ir glābušas no kreša.
Par detaļu lūšanu
Pirmajā ziemā nedēļu pēc skates nolūza ūdenssūkņa skriemelis, kas pie kojām sniegot sniegam tika nomainīts, spīdinot gaismu ar mobilo telefonu. Tad jau gadus vēlāk tika braukts uz BBP un sakusa gaismas slēdzis un bija tikai tālās gaismas. Uzkarsēju arī motoru, kur tosola vietā tika saliet negāzētais mangalis. Motorā esmu nomainījis jau trešo mierinātāju, tie man šota ilgi nevelk, katru gadu sanāk mainīt
Teikšu Tā, ka žigulim ir raksturs. Tu vari nobraukt 2 gadi bez mazākās problēmas un tad pēkšņi var atteikties tāda detaļa, kuru normāls cilvēks pat nevar iedomāties, ka tā var izbegties jo īpaši ka tā NESEN MAINĪTA. Detaļu kvalitāte ir zem katras kritikas, citas gadu knapi novelk (man tā bija ar stūres pirkstiem), citas man teju no ’76. Gada nav mainītas. Kas atkal parāda žiguļa raksturu
Bet varu apgalvot, ka viss ko esmu iemācījies par auto (un nu Jau vairs ne tikai par vazu) ir tieši tādēļ, ka man ir vazs, kuru pats skrūvēju, jo protams no sākuma viss tika darīts ar senci, bet kad vienam pašam vajadzēja darīt, secināju, ka neko neatceros. Un tikai tad sākās patiesais auto izzināšanas ceļš.
Kā fiat 124 minēja VAZ’s nav tikai transporta līdzeklis, tiem, kas ir šajā forumā tas ir daudz, kas vairāk. Kā minēja arī rallyfan, reizēm uznāk tāda dusma, ak gribas iemest dankrotu stiklā, bet tad tas atkal pāriet.
Ar Vazu ir tā, ka piedzīvojums sākas nevis tad kad Tu sāc braukt uz kādu pasākumu vai esi jau atbraucis, bet gan tad, kad Tu iedomājies bar braukšanas faktu kā tādu. Jo žigulim tajā dienā var uznākt sajūta, ka viņš negrib nekur braukt un vnk nelekt bez manāma iemesla, pēc kāda laika pielekt kā nekas nebūtu bijis un šī problēma vairs nekad neatkārtoties.
Apdomā labi vai Tu esi gatavs iesaistīties piedzīvojumā, kas saucas „Ekspluatēt žiguli”. Bet ja to nolemsi to darīt, Tu jutīsi, ka vārds „braukt” tavā leksikā iemantos daudz plašāku nozīmi, Un katra reize pie žiguļa stūres būs mazs piedzīvojums reizēm pat pārdzīvojums. Taču pozitīvā uzmanība, kas nāk no citiem vadītājiem/gājējiem ir neaprakstāma. Domāju ne tikai es varu minēt daudz jo daudz piemēru, kad cilvēki fotografē, māj. S klases merša vadītāji pamāj , 7. Bumers brauc aizmugurē neparasti lēni un atskatoties atpakaļskata spogulī redzi, ka viņš pamāj ar galvu un parāda (rock)......