dakargelb 21063
Posted: 11 Dec 2014, 21:07
Sviecieni visiem aktīvajiem foruma lietotājiem!!!
Tagad, kad oficiālais sveiciens manā pirmaja postā ir galā, varu sākt visus iepazīstināt ar savu jauno acuraugu. Tātad, pirms divām nedēļām īpašumā nonāca 1988. gada sestais žigulis. Ieraudzīju SS sludinājumu, sakomunicējos ar īpašnieku, kurš bija ļoti jauks vecītis savos sešdesmitajos vai septiņdesmitajos (vienīgais fiziskais īpašnieks) un daudz nedomājot nopirku mašīnu. Skate vazam nebija, taču, aplūkojot auto uzmanīgi, nekādi defekti, kas tehnsikās apskates inspektoram varētu nepatikt, netika konstatēti, kā rezultātā, neko mašīnai nedarot, braucu uz skati. Pašam par izbrīnu - izgāju ar pirmo reizi, lai gan, apskatot auto vēsturi CSDD, gandrīz visas skates izietas ar pirmo reizi, kas radīja priekšstatu, ka auto ir mīlēts un kopts. Pats īpašnieks teica, ka braukājis tikai vasarās no Rīgas dzīvokļa uz dāču saulkrastos, pie tam, pats neko mašīnai darījis nav, bet gan vedis tikai uz servisu. Lai arī gribētos uzsvērt visu labo un dzīvot ilūzijā, ka viss ir ideāli, auto ir arī problēmas.... diezgan daudz problēmu. Pašam par lielu brīnumu, lielākā problēma nav rūsai (lai gan arī tā iemetusies), bet gan virsbūves deformācijas, proti, priekšpusē ticis mīcīts. Bildēs varēs redzēt kā priekšējā kreisā spārna priekšpusē ir nodauzīta krāsa un viss spārns nedaudz ieliekts uz iekšu. Tā rezultātā, aizverot haubi, spraugas starp to un spārniem abās pusēs nav vienādas. Otra problēma ir aizmugurējais bampers. Onka teica, ka esot vilcis citu mašīnu (nezinu gan ko ar to 1.3 mazmotoru var pavilkt) un, striķim nospriegojoties, esot uzliekts bampers uz aukšu vai kaut kā tā. Neesmu iedziļinājies šajā problēmā, bet ceru, ka tkšu cauri lēti. Trešā lieta ir labais spārns, proti, tam gan iemetusies puve vietā, kur tas saiet kopā ar slieksni (par to arī ielika 1 apskatē). Ceturtkārt, priekšējā labā arka sākusi rūsēt. Paldiesdievam, ka tas ir priekšējais spārns, ko metinātājs sataisīs un pie vienas krāsošanas nokrāsos. Piektkārt, eļļas spiediens. Problēma tāda, ka tukšgaitā eļļas spiediens ir praktiski 0, pie tam tas neuzkāpj virs 2 bāriem. Onka teica, ka tas bijis visu mūžu, puisis lienes ielas veikalā teica, ka galvenais, lai nedeg eļļas spiediena lampiņa un ka tas analogais devējs var rādīt dieva zīmes. Gribētos viņam ticēt, jo dzinējs darbojas vienmērīgi, iet labi (cik nu tas motoriņš labi var iet), nerīstās, vārsti neklab un atgāzes laikam bija 0.88 (kas apstiprina opīša teikto par servisu, jo viņš toč neizskatījās pēc cilvēka, kas kaut ko saprot no mašīnām). Pats nobraucu 150km kuru laikā nebija neviena problēma. Pašam šķiet, ka, ja nebūtu eļļas spiediena, tad tas dzinējs nebūtu izvilcis 118 000 km, vismaz lampiņa iedegtos. Plānos nomainīt spiediena devēju analogajam rādītājam un paskatīties vai problēma atrisinās. Sestkārt, mašīnai ir iebuktētas aizmugurējās labās pasažieru durvis.
Pa lielam, tās arī ir visas problēmas. Ap virsbūvi pats neņemšos, jo tas ir ne tikai jāmāk, bet arī jājūt. Priekšējo kreiso spārnu aizvedīšu izvilkt uz servisu, kur sametinās arī otru spārnu, arku, sataisīs durvis un iztaisnos tos bamperus (priekšējais arī nedaudz saliekts no avārijas) un pēctam pie krāsotāja nokrāsot iepriekšminētos paneļus. Pārējos sīkumus ar pedantisku pieeju, zināšanām no skolas un neskaitāmām padomju žiguļu grāmatām, albumiem un tēva pieredzi varēšu sataisīt patstāvīgi.
P.S. Varbūt var palūkt no lietotājiem kaut kādu inputu par to eļļas spiedienu? šeit forumā lasīju vienu otru gadījumu, kad eļļas spiediena neesamība tika saistīta ar dzinēja iešanu uz beigām, taču man kartera ventilācija pūš minimāli un praktiski nedūmo, kas neliecina par pārlielu dzinēja nodilumu. Kā jums šķiet - spiediena devējs, eļļas sūknis, kaut kāda eļļas zampa aizaudzējusi eļļas uztvērēju?
Paldies jau iepriekš.
Tagad, kad oficiālais sveiciens manā pirmaja postā ir galā, varu sākt visus iepazīstināt ar savu jauno acuraugu. Tātad, pirms divām nedēļām īpašumā nonāca 1988. gada sestais žigulis. Ieraudzīju SS sludinājumu, sakomunicējos ar īpašnieku, kurš bija ļoti jauks vecītis savos sešdesmitajos vai septiņdesmitajos (vienīgais fiziskais īpašnieks) un daudz nedomājot nopirku mašīnu. Skate vazam nebija, taču, aplūkojot auto uzmanīgi, nekādi defekti, kas tehnsikās apskates inspektoram varētu nepatikt, netika konstatēti, kā rezultātā, neko mašīnai nedarot, braucu uz skati. Pašam par izbrīnu - izgāju ar pirmo reizi, lai gan, apskatot auto vēsturi CSDD, gandrīz visas skates izietas ar pirmo reizi, kas radīja priekšstatu, ka auto ir mīlēts un kopts. Pats īpašnieks teica, ka braukājis tikai vasarās no Rīgas dzīvokļa uz dāču saulkrastos, pie tam, pats neko mašīnai darījis nav, bet gan vedis tikai uz servisu. Lai arī gribētos uzsvērt visu labo un dzīvot ilūzijā, ka viss ir ideāli, auto ir arī problēmas.... diezgan daudz problēmu. Pašam par lielu brīnumu, lielākā problēma nav rūsai (lai gan arī tā iemetusies), bet gan virsbūves deformācijas, proti, priekšpusē ticis mīcīts. Bildēs varēs redzēt kā priekšējā kreisā spārna priekšpusē ir nodauzīta krāsa un viss spārns nedaudz ieliekts uz iekšu. Tā rezultātā, aizverot haubi, spraugas starp to un spārniem abās pusēs nav vienādas. Otra problēma ir aizmugurējais bampers. Onka teica, ka esot vilcis citu mašīnu (nezinu gan ko ar to 1.3 mazmotoru var pavilkt) un, striķim nospriegojoties, esot uzliekts bampers uz aukšu vai kaut kā tā. Neesmu iedziļinājies šajā problēmā, bet ceru, ka tkšu cauri lēti. Trešā lieta ir labais spārns, proti, tam gan iemetusies puve vietā, kur tas saiet kopā ar slieksni (par to arī ielika 1 apskatē). Ceturtkārt, priekšējā labā arka sākusi rūsēt. Paldiesdievam, ka tas ir priekšējais spārns, ko metinātājs sataisīs un pie vienas krāsošanas nokrāsos. Piektkārt, eļļas spiediens. Problēma tāda, ka tukšgaitā eļļas spiediens ir praktiski 0, pie tam tas neuzkāpj virs 2 bāriem. Onka teica, ka tas bijis visu mūžu, puisis lienes ielas veikalā teica, ka galvenais, lai nedeg eļļas spiediena lampiņa un ka tas analogais devējs var rādīt dieva zīmes. Gribētos viņam ticēt, jo dzinējs darbojas vienmērīgi, iet labi (cik nu tas motoriņš labi var iet), nerīstās, vārsti neklab un atgāzes laikam bija 0.88 (kas apstiprina opīša teikto par servisu, jo viņš toč neizskatījās pēc cilvēka, kas kaut ko saprot no mašīnām). Pats nobraucu 150km kuru laikā nebija neviena problēma. Pašam šķiet, ka, ja nebūtu eļļas spiediena, tad tas dzinējs nebūtu izvilcis 118 000 km, vismaz lampiņa iedegtos. Plānos nomainīt spiediena devēju analogajam rādītājam un paskatīties vai problēma atrisinās. Sestkārt, mašīnai ir iebuktētas aizmugurējās labās pasažieru durvis.
Pa lielam, tās arī ir visas problēmas. Ap virsbūvi pats neņemšos, jo tas ir ne tikai jāmāk, bet arī jājūt. Priekšējo kreiso spārnu aizvedīšu izvilkt uz servisu, kur sametinās arī otru spārnu, arku, sataisīs durvis un iztaisnos tos bamperus (priekšējais arī nedaudz saliekts no avārijas) un pēctam pie krāsotāja nokrāsot iepriekšminētos paneļus. Pārējos sīkumus ar pedantisku pieeju, zināšanām no skolas un neskaitāmām padomju žiguļu grāmatām, albumiem un tēva pieredzi varēšu sataisīt patstāvīgi.
P.S. Varbūt var palūkt no lietotājiem kaut kādu inputu par to eļļas spiedienu? šeit forumā lasīju vienu otru gadījumu, kad eļļas spiediena neesamība tika saistīta ar dzinēja iešanu uz beigām, taču man kartera ventilācija pūš minimāli un praktiski nedūmo, kas neliecina par pārlielu dzinēja nodilumu. Kā jums šķiet - spiediena devējs, eļļas sūknis, kaut kāda eļļas zampa aizaudzējusi eļļas uztvērēju?
Paldies jau iepriekš.
Protams, ka pārvalkus noravēju nost un izsūknēju salonu. Pie rezes arī izravēju aizmugurējās drošības jostas (vienīgais, ko viņas dara ir duras pakaļā). Sūknējot beņķus, secināju, ka mašīnā vests kaut kāds īsspalvains krancis, jo viss pilns ar īsiem sirmiem matiem. No otras puses tie varētu būt arī iepriekšējā saimnieka sirmie mati, bet pašam tomēr gribas ticēt pirmajam variantam.
