Forums VAZ vadītājiem un mehāniķiem vai vienkārši VAZistiem

Moderator: Micuks

  • 1
  • 6
  • 7
  • 8
  • 9
  • 10
 
plaza
Vazists
Posts: 420
Joined: 12 Apr 2009, 11:50

Re: VAZtuss

03 Dec 2011, 21:55

Tātad gribu nedaudz paskaidrot visiem , lai būtu saprotāmaāk.
Asākās problēmas ir tiem dalībniekiem kam aktīva autosporta Licence-- vai tā ir Laf vai Lietuvas federācija vai Igaunijas federācija vai jebkuras valsts fedāfācija kas ir FIA sastāvā jo ir pakārtota Vispasaules auto federācijas kārībai un tie sportisti kuri ir licencēti no nacionālo federāciju puses nav tiesīgi bez atļaujas piedalīties citos teiksim ne LAF saskaņotos pasākumos.
Piem ir rallijā IRC čempionāts , kurš nav FIA pasākums un lai tur būtu iespēja piedalīties ir jāizņem atļauja no kādas no FIA paspārnē esošās savas nacionālās federācijas
Un lūk šis ir iemesls lai būtu problēmas licencētiem sportistiem.

Otra problēma ir tā -- Ka Izglītības un zinātnes ministrija , kuras paspārnē ir Latvijā viss sports- savukārt ir izdevusi likumu , kurš sakan šādi
" Latvijas Automobiļu federācija – organizācija, kurai uzticētas tiesības vadīt un koordinēt autosporta dzīvi Latvijā. "Un tā ir vienīgā organizācija Latvijas valstī.
Diemžēl mūsu valstī ir tikai viena organizācija Lafs -- citās ir vairāki tas ir federācija un vēl kādi klubi. Pīe mums to varētu vēl iegūt pēc manām domām LAMB , jo tas arī ir fia sastāvā , bet to atļauju tur nevienam nevajag.
Tā ka visi kas piedalās LAF nesankcionētos pasākumos ir pārkāpuši Latvijas likumdošanu un sarīko bez Lafa piekrišanas ir administratīvi sodāmi tas pilnīgi tā pat kad uz ceļa braucot pārkāp satiksmes noteikumus.
Otrs jautājums ir kad gribēsi piedalīties kaut kādā Laf pasākumā ir iespēja ka LAF attiecīgā komisi neizsniegs licenci lai piedalītos sacensībās , jo esi piedalījies iepriekš nesankcionētos pasākumos.Samaksāsi kaut kādu soda naudu un jautājumu izskatīs no jauna.Tā ka uzmanīgi ar to visu.
Smalks mehānisms , bet neesam neviens neko spējīgi mainīt :oops:
Attiecībā par organizatoru -- laikam pēc administratīvās atbildības 2 reizes administratīvi soda un tad 3 reizē iestājas kriminālatbildība par likuma neievērošanu, tā ka diemžēl ar LAFu na īpašu iespēju kasīties :oops:
http://www.race-parts.eu Sporta rezerves daļas VAZ a/m
 
Inta
Vazists
Posts: 2
Joined: 15 Nov 2011, 22:33

Re: VAZtuss

04 Dec 2011, 13:14

šitas jurists rauj riktīgi auzās. ministrijas neizdod likumus. ja runā par sporta likumu - tad paņem un viņu izlasi - tur tādu tekstu nav! Patiesībā LAF ir biedrība. kas ar savu iekšējo dokumentu - sporta kodeksu - ir pati sevi pasludinājusi par pašu galveno Latvijas autosportā. Piemēram Latvijas Amatieru Autosporta Asociācija var pati sevi pasludināt par pašu galveno amatieru autosportā Latvijā - nu un? FIA paspārnē jānotiek valsts čempionātiem nevis klubu vai amatieru pasākumiem.
 
User avatar
elf
Vazists
Posts: 872
Joined: 06 Mar 2009, 11:10
Automašīna: Lada 4x4 , Ņiva
Telefons: 26526521
Location: Alūksne
Contact:

Re: VAZtuss

05 Dec 2011, 13:36

Motosportā ir savādāk, bez motosporta federācijas ir arī alternatīva www.motolama.lv
hi...un tur sportistus soda atņemot ieskaites punktus ja tie ir piedalījušies Latvijas motosporta federācijas pasākumos.
Cik dzirdēju Dzintara volga ar taisās notīties no LAF.
 
oreniss
Vazists
Posts: 3
Joined: 05 Dec 2011, 17:36

Re: VAZtuss

05 Dec 2011, 18:08

Tātad gribu nedaudz paskaidrot visiem , lai būtu saprotāmaāk.
Asākās problēmas ir tiem dalībniekiem kam aktīva autosporta Licence-- vai tā ir Laf vai Lietuvas federācija vai Igaunijas federācija vai jebkuras valsts fedāfācija kas ir FIA sastāvā jo ir pakārtota Vispasaules auto federācijas kārībai un tie sportisti kuri ir licencēti no nacionālo federāciju puses nav tiesīgi bez atļaujas piedalīties citos teiksim ne LAF saskaņotos pasākumos.
Piem ir rallijā IRC čempionāts , kurš nav FIA pasākums un lai tur būtu iespēja piedalīties ir jāizņem atļauja no kādas no FIA paspārnē esošās savas nacionālās federācijas
Un lūk šis ir iemesls lai būtu problēmas licencētiem sportistiem.

Otra problēma ir tā -- Ka Izglītības un zinātnes ministrija , kuras paspārnē ir Latvijā viss sports- savukārt ir izdevusi likumu , kurš sakan šādi
" Latvijas Automobiļu federācija – organizācija, kurai uzticētas tiesības vadīt un koordinēt autosporta dzīvi Latvijā. "Un tā ir vienīgā organizācija Latvijas valstī.
Diemžēl mūsu valstī ir tikai viena organizācija Lafs -- citās ir vairāki tas ir federācija un vēl kādi klubi. Pīe mums to varētu vēl iegūt pēc manām domām LAMB , jo tas arī ir fia sastāvā , bet to atļauju tur nevienam nevajag.
Tā ka visi kas piedalās LAF nesankcionētos pasākumos ir pārkāpuši Latvijas likumdošanu un sarīko bez Lafa piekrišanas ir administratīvi sodāmi tas pilnīgi tā pat kad uz ceļa braucot pārkāp satiksmes noteikumus.
Otrs jautājums ir kad gribēsi piedalīties kaut kādā Laf pasākumā ir iespēja ka LAF attiecīgā komisi neizsniegs licenci lai piedalītos sacensībās , jo esi piedalījies iepriekš nesankcionētos pasākumos.Samaksāsi kaut kādu soda naudu un jautājumu izskatīs no jauna.Tā ka uzmanīgi ar to visu.
Smalks mehānisms , bet neesam neviens neko spējīgi mainīt :oops:
Attiecībā par organizatoru -- laikam pēc administratīvās atbildības 2 reizes administratīvi soda un tad 3 reizē iestājas kriminālatbildība par likuma neievērošanu, tā ka diemžēl ar LAFu na īpašu iespēju kasīties :oops:
Pirmkārt es gribu pateikt, ka lietotājs ar segvārdu Plaza ir IDIOTS. Turklāt LAF pakaļlaizītājs.

Latvijas sporta likumā nav neviens vārds ierakstīts par to, ka LAFam ir vispār kautkādas tiesības vai arī tādu nav. Šāda organizācija (Biedrība "Latvijas automobiļu federācija")
šajā likumā nav minēta, ja kādam par to ir šaubas: http://www.likumi.lv/doc.php?id=68294. Latvijā sporta pasākumus var rīkot jebkura fiziska un juridiska persona un tai nav neviens no šiem pasākumiem jāsaskaņo ar LAFu. Tai par nedraud un nekādā veidā nevar draudēt administratīvais vai jebkāds cits sods. Protams jebkuram arī autosporta pasākumiem jābūt organizētiem saskaņā ar šo likumu: Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums, bet arī šajā likumā nav neviens vārds minēts par biedrību ar nosaukumu Latvijas automobiļu federācija vai tml organizācija.

Tāpat par administratīvo atbildību: šeit ir Latvijas administratīvo pārkāpumu kodekss: http://www.likumi.lv/doc.php?id=89648, kurā vispār nav neviena vārda par autosporta pasākumiem, kār arī par iepriekšminēto organizāciju.

Cita lieta ir par tiem pasākumiem, kuriem LAF ir organizators vai arī koordinators, kuros tiešām LAF var neizdot sportistiem savas licences vai kā tamlīdzīgi. Protams jebkurš pasākumu organizators var noteikt kam piedalīties pasākumos un kam nē, bet arī šeit ir virkne likumdošanas aktu, kas to regulē. Bet LAFam nav nekāda likumdevēja vara un šāda vara nav apstiprināta nevienā Latvijas likumā. LAF pēc būtības ir juridiska persona (biedrība), kura ir FIA biedrs un pakļaujas šīs organizācijas iekšējiem normatīviem, kā arī izdod savus iekšējos normatīvus.

Šo es vēlējos paziņot tādēļ, lai cilvēki, kuriem par šīm lietām ir mazāk informēti vārētu pārliecināties par to, ka lietotājs Plaza sniedz nepatiesu un melīgu informāciju, kura nav argumentēta ne ar vienu likumdošanas aktu un balstīta uz juridiski nepamatotiem melīgiem apgalvojumiem.

Es aizcinu lietotāju Plaza atsaukt šos nepatiesos apgalvojumus. Kā arī aicinu foruma administrāciju pievērst uzmanību šim melīgajam paziņojumam un pārliecināties par to vai lietotājs Plaza atbilst foruma noteikumiem.
 
plaza
Vazists
Posts: 420
Joined: 12 Apr 2009, 11:50

Re: VAZtuss

06 Dec 2011, 13:39

Tātad vienam otram gudrītim būtu jāiemācās palasīt dokumentus kaut vai sporta likumu

(3) Sporta federācija ir biedrība, kura sastāv no sporta klubiem un citām juridiskajām personām, kuru
darbība ir saistīta ar noteiktu sporta veidu vai darbības jomu, un kuras mērķis ir vadīt un koordinēt
darbu attiecīgajā sporta veidā vai darbības jomā, kā arī pārstāvēt šo sporta veidu vai darbības jomu
attiecīgajās starptautiskajās sporta organizācijās. Sporta federācija var pārstāvēt vairākus sporta
veidus vai darbības jomas.
(4) Sporta federācijai ir tiesības vadīt un koordinēt darbu attiecīgajā sporta veidā (attiecīgajos sporta
veidos) vai darbības jomā valstī, kā arī pārstāvēt valsti attiecīgajā starptautiskajā sporta organizācijā,
ja šī federācija ir atzīta šajā likumā noteiktajā kārtībā.
(5) Vienā sporta veidā vai darbības jomā var atzīt tikai vienu sporta federāciju.

Skatamies tālāk Ir latvijas sporta federāciju padome kurā ir atzītas Sporta federācijas http://www.lsfp.lv/14/Atzitas-federacijas/
un LAFs ir vienīgā atzītā federācija autosportā -- tālāk jautājumu ceru ka nerodas
rezultāts ir tāds kā iepriekš skaidroju kādam tas patīk vai nepatīk /tā starpcitu man arī vienā otrā jautājumā šāda tipa darbība nepatīk , bet diemžēl tur neko nevar mainīt ja nu vienīgais mēģināt tiesāties līdz pat konstuticionālai tiesai par vienu otru lēmuma atcelšanu/.
Tā ka skatieties visu reālā kopumā.
UN vēl Jau jau Lafs nebūtu atzīta federācija tad nesaņemtu valsts finansējumu , bet to jau Jūs nevarat zināt :angel:

Ļ.cien Oreniss citēju tevi :
"Pirmkārt es gribu pateikt, ka lietotājs ar segvārdu Plaza ir IDIOTS. Turklāt LAF pakaļlaizītājs."
Nesaprotu ar ko esmu tevi tā aizvainojis kad vēlies izgāzt savu žulti gribi izgāzt visu savu negatīvismu -- ok atbrauc uz Vaz tusu un pasaki kur tevi atrast , to ka nesodīti gribi bazarēt paliekot nezināms -- nav jau problēmas tevi atrast.

Vienīgais ko varu teikt tavs inteliģences līmenis ir nožēlojamāks par nožēlojamāku vienīgais ko vari padižoties savu tādu paši indivīdu vidū :D
http://www.race-parts.eu Sporta rezerves daļas VAZ a/m
 
oreniss
Vazists
Posts: 3
Joined: 05 Dec 2011, 17:36

Re: VAZtuss

06 Dec 2011, 16:10

Tātad vienam otram gudrītim būtu jāiemācās palasīt dokumentus kaut vai sporta likumu

(3) Sporta federācija ir biedrība, kura sastāv no sporta klubiem un citām juridiskajām personām, kuru
darbība ir saistīta ar noteiktu sporta veidu vai darbības jomu, un kuras mērķis ir vadīt un koordinēt
darbu attiecīgajā sporta veidā vai darbības jomā, kā arī pārstāvēt šo sporta veidu vai darbības jomu
attiecīgajās starptautiskajās sporta organizācijās. Sporta federācija var pārstāvēt vairākus sporta
veidus vai darbības jomas.
(4) Sporta federācijai ir tiesības vadīt un koordinēt darbu attiecīgajā sporta veidā (attiecīgajos sporta
veidos) vai darbības jomā valstī, kā arī pārstāvēt valsti attiecīgajā starptautiskajā sporta organizācijā,
ja šī federācija ir atzīta šajā likumā noteiktajā kārtībā.
(5) Vienā sporta veidā vai darbības jomā var atzīt tikai vienu sporta federāciju.

Skatamies tālāk Ir latvijas sporta federāciju padome kurā ir atzītas Sporta federācijas http://www.lsfp.lv/14/Atzitas-federacijas/
un LAFs ir vienīgā atzītā federācija autosportā -- tālāk jautājumu ceru ka nerodas
rezultāts ir tāds kā iepriekš skaidroju kādam tas patīk vai nepatīk /tā starpcitu man arī vienā otrā jautājumā šāda tipa darbība nepatīk , bet diemžēl tur neko nevar mainīt ja nu vienīgais mēģināt tiesāties līdz pat konstuticionālai tiesai par vienu otru lēmuma atcelšanu/.
Tā ka skatieties visu reālā kopumā.
UN vēl Jau jau Lafs nebūtu atzīta federācija tad nesaņemtu valsts finansējumu , bet to jau Jūs nevarat zināt :angel:

Ļ.cien Oreniss citēju tevi :
"Pirmkārt es gribu pateikt, ka lietotājs ar segvārdu Plaza ir IDIOTS. Turklāt LAF pakaļlaizītājs."
Nesaprotu ar ko esmu tevi tā aizvainojis kad vēlies izgāzt savu žulti gribi izgāzt visu savu negatīvismu -- ok atbrauc uz Vaz tusu un pasaki kur tevi atrast , to ka nesodīti gribi bazarēt paliekot nezināms -- nav jau problēmas tevi atrast.

Vienīgais ko varu teikt tavs inteliģences līmenis ir nožēlojamāks par nožēlojamāku vienīgais ko vari padižoties savu tādu paši indivīdu vidū :D
Šeit ir sporta likuma pants, kas nosaka kārtību, kā tiek organizēti sporta pasākumi:
15.pants. Sporta sacensību organizēšana

(1) Sporta sacensību organizators var būt juridiskā persona, rīcībspējīga fiziskā persona, kā arī valsts vai pašvaldību iestādes.

(2) Par sporta sacensību rīkošanu sporta sacensību organizators iesniedz iesniegumu pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā paredzēta sacensību norise.

(3) Sporta sacensību organizators sacensību norises vietā un laikā nodrošina sabiedrisko kārtību, medicīniskās palīdzības pieejamību, higiēnas, ugunsdrošības, drošības tehnikas un citu drošības noteikumu un normatīvo aktu ievērošanu un ir atbildīgs par to.

(4) Sportistu, skatītāju un citu sporta sacensību norisē iesaistīto personu pienākums ir ievērot sporta sacensību organizatora norādījumus, vispārīgos sabiedriskās kārtības un drošības noteikumus, kā arī normatīvos aktus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006. likumu, kas sājas spēkā 23.11.2006.)


1. Šeit nav minēts nekas par to, ka tas jāsaskaņo ar LAF vai kādu no atzītajām federācijām vai tml.
2. Administratīvo pārkāpumu kodeksā arī nav neviens teikums par to, ka kāds varētu tikt sodīts par pasākumu rīkošanu nesaskaņojot ar LAF.
3. LAF nevar atņemt sportistiem sevis izdotās licences par to, ja tas piedalās vai nepiedalās kādos ar LAF nesaistīstos pasākumos, vismaz formāli tāds iemesls nevar pastāvēt.

Es nediskutēju par LAF finansētājiem vai par tās atdzīstamību, bet gan par pasākumu rīkošanu. Konkrēti par to vai LAFam ir jāprasa vai nav jāprasa atļauja rīkojot pasākumu "Vaztuss" konkrētajā gadījumā.

Ja cilvēks izplata apzināti melīgu un nepamatotu informāciju, tādā veidā vēl mēģinot likt nepareizi domāt kaut kādai konkrētai sabiedrības daļai, tad mans subjektīvais viedoklis ir tāds, ka šis cilvēks ir IDIOTS. Man personīgi ir ļoti liels riebums pret šāda veida paziņojumiem un cilvēkiem, kas tādus izplata, tādēļ sekoja šāda atbilde.

Es braucu VAZ tusā. Ar manu uzvārdu vairāk dalībnieku nav. Nāc un sodi mani.
 
User avatar
rallyfan
Vazists
Posts: 2433
Joined: 05 Jan 2008, 23:37
Automašīna: VAZ 21074
Location: Liepāja

Re: VAZtuss

06 Dec 2011, 18:30

Cepiens sākās par to,ka LAFs ir nospriedis,ka ir jāpiemēro soda sankcijas dažiem braucējiem!
Bet Jūs jau te esat aizgājuši bišķi ne tur,ja es saprotu pareizi.
šie daži braucēji ir lielā rallija braucēji un krosisti vai nu jeb kas cits,kuri ir izņēmuši Licenzes,lai šogad 2011.gadā piedalītos rallijā,krosā,šosejā čempionāta ieskaitē (Ķilpis,Mezītis,Mēnesis,Laipnieks,Nitišs ja sapratu pareizi no Plazas rakstītā).
Viņi ir izņēmuši licenzes LAFā, respektīvi ar parakstu ir saistīti ar šo federācija un tās kodeksu
http://www.laf.lv/laf/?cat=8
(pirmais links ekrānā pa vidu).
tad nu kodeksā ir rakstīts,ka "LAF licencētās personas drīkst piedalīties tikai LAF sankcionētos autosporta pasākumos." punkts 3.12.

Tātad pats kā licenzēts sportists esi vainīgs,ka piedalies šādā ar LAFu nesaskaņotā pasākumā un esi vecis un pieņem sodu kādu nu Tev piespriedīs.
Ja neesi LAFā ņēmis licenzi,tad ej un brauc un dari kur un ko un ar ko gribi,bet atcerieties,ka letāla iznākuma rezultātā vienmēr būs krimināllieta ar izmeklēšana un vecāki un radinieki,kas vienmēr gribēs vainot kādu......

Palasiet LAF kodeksa 3.12.;7.6. un 10.2. un uz leju punktus un viss taps skaidrs par ko šis cepiens radās sākumā.
Un organizators jau nav vainīgs,ka nesaskaņoja un piedalījās licenzēti sportisti.Sportistiem pašiem ir jāskatās kur piedalās....

P.S.sorry,ja kļūdos un nesauciet tik par Idiotu
 
plaza
Vazists
Posts: 420
Joined: 12 Apr 2009, 11:50

Re: VAZtuss

06 Dec 2011, 18:39

Izlasi šo
Saeima ir pieņēmusi un
Valsts prezidents izsludina šādu likumu:
Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums
I nodaļa.Vispārīgie noteikumi
1.pants.Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) publisks pasākums — fiziskās vai juridiskās personas plānots un organizēts sabiedrībai pieejams svētku, piemiņas, izklaides, sporta vai atpūtas pasākums publiskā vietā neatkarīgi no īpašuma piederības;
2)pasākuma organizators — rīcībspējīga fiziskā persona, juridiskā persona vai arī valsts vai pašvaldības iestāde, kas plāno un organizē publisku pasākumu;
3)par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona — rīcībspējīga fiziskā persona, kura uzņēmusies atbildību par sabiedriskās kārtības un drošības ievērošanu publiskā pasākumā un no šā pasākuma sākuma līdz beigām atrodas tā norises vietā;
4) par tehnisko drošību atbildīgā persona — pasākuma organizators, kā arī cita fiziskā vai juridiskā persona, ar kuru pasākuma organizators ir noslēdzis līgumu par pasākumā izmantojamo iekārtu un būvju drošas ekspluatācijas un pasākuma norises kopējās tehniskās drošības uzraudzību;
5) kārtības uzturētāji — Valsts policija vai pašvaldības policija, Zemessardze, kā arī juridiskā persona, kurai izsniegta licence apsardzes darbības veikšanai un ar kuru pasākuma organizators ir noslēdzis līgumu par sabiedriskās kārtības un drošības, kā arī ugunsdrošības prasību izpildi pasākuma laikā, vai pasākuma organizatora norīkotas personas, kas publiska pasākuma laikā gādā par sabiedriskās kārtības, drošības un ugunsdrošības prasību ievērošanu. Privātpersonu organizētā publiskā pasākumā Valsts policija, pašvaldības policija vai Zemessardze ir kārtības uzturētāji saskaņā ar savstarpēji noslēgtu līgumu.
2.pants.Likuma mērķis
Likuma mērķis ir nodrošināt publisku pasākumu netraucētu un drošu norisi.
3.pants.Likuma darbība
(1)Likums nosaka publisku pasākumu rīkošanas un norises tiesiskos pamatus, pasākuma organizatora, kā arī citu publiskā pasākumā iesaistīto personu tiesības, pienākumus un atbildību, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību šāda pasākuma laikā.
(2)Likums neattiecas uz:
1) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrētu reliģisko organizāciju rīkotajiem pasākumiem baznīcās, lūgšanu namos, kapsētās, klosteros vai šo organizāciju īpašumā (valdījumā) esošā teritorijā;
2) sapulcēm, gājieniem un piketiem, kas reglamentēti likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”;
3) bēru ceremonijām.
4.pants. Publisku pasākumu rīkošana piemiņas dienās
(1)Valsts un pašvaldību iestādes publiskus pasākumus nerīko, un pašvaldība neizsniedz atļauju šādu pasākumu rīkošanai piemiņas dienās, kas noteiktas 25.martā, 8.maijā, 14.jūnijā un 4.jūlijā.
(2)Šā panta pirmās daļas nosacījums neattiecas uz publiskiem pasākumiem, kuru veids un mērķis atbilst šo piemiņas dienu raksturam.
II nodaļa. Publiska pasākuma pieteikšana un iesnieguma izskatīšanas kārtība
5.pants.Publiska pasākuma pieteikšana
(1)Lai pieteiktu publisku pasākumu un saņemtu atļauju tā rīkošanai, pasākuma organizators pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā paredzēts šo pasākumu rīkot, iesniedz iesniegumu atbilstoši šā likuma 6.panta prasībām. Ja publiska pasākuma norises vieta atrodas vairāku pašvaldību administratīvajā teritorijā, iesniegumu iesniedz visām attiecīgajām pašvaldībām. Pasākuma organizators nosūta iesnieguma kopiju attiecīgajai Valsts policijas iestādei, bet, ja publisku pasākumu paredzēts rīkot pierobežas joslā, — arī attiecīgajai Valsts robežsardzes pārvaldei.
(2)Atļauja publisku pasākumu rīkošanai nav nepieciešama, ja tos rīko valsts vai pašvaldības iestāde, kā arī publisku pasākumu rīkošanai telpās un publisku sporta pasākumu rīkošanai sporta bāzēs.
(3)Ja publisku pasākumu rīko valsts iestāde, tā informē pašvaldību, kuras administratīvajā teritorijā paredzēts šo pasākumu rīkot, par tā norises vietu un laiku.
(4)Publisku pasākumu pierobežas joslā organizē attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
6.pants. Iesniegumā norādāmās ziņas un tam pievienojamie dokumenti
(1)Iesniegumā par publiska pasākuma rīkošanu pasākuma organizators norāda šādas ziņas:
1) pasākuma organizators (fiziskajai personai — vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvietas adrese, juridiskajai personai — juridiskās personas nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese);
2) par tehnisko drošību atbildīgā persona (fiziskajai personai — vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvietas adrese, juridiskajai personai — juridiskās personas nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese);
3) par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona (vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvietas adrese);
4) kārtības uzturētāji (fiziskajai personai — vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvietas adrese, juridiskajai personai — juridiskās personas nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese);
5) pasākuma veids un mērķis;
6) pasākuma norises vieta, datums, sākuma un plānotais beigu laiks;
7) plānotais pasākuma apmeklētāju un dalībnieku skaits;
8) pasākumā izmantojamās bīstamās iekārtas;
9) pasākuma netraucētai un drošai norisei nepieciešamais valsts un pašvaldību iestāžu atbalsts.
(2) Iesniegumam pievieno:
1) to līgumu kopijas, kurus pasākuma organizators noslēdzis ar kārtības uzturētājiem, personām, kas atbildīgas par publiska pasākuma tehnisko drošību, kā arī sabiedrisko kārtību un drošību, uzrādot oriģinālus;
2) detalizētu pasākuma plānu;
3) pasākuma norises vietas īpašnieka rakstveida piekrišanu tā rīkošanai, ja viņš nav pasākuma organizators.
(3)Ja publiska pasākuma norises vietā atradīsies vai tiks izmantotas bīstamas iekārtas, pasākuma organizators iesniegumam pievieno normatīvajos aktos paredzēto bīstamo iekārtu valdītājam to lietošanai nepieciešamo atļauju un citu šo iekārtu ekspluatācijai nepieciešamo dokumentu kopijas, uzrādot oriģinālus.
(4)Iesniedzot iesniegumu, pasākuma organizators uzrāda personu apliecinošu dokumentu, bet juridiskās personas pārstāvis — arī dokumentus, kas apliecina viņa tiesības pārstāvēt attiecīgo juridisko personu.
7.pants.Iesnieguma izskatīšana
(1)Pašvaldība iesniegumu izskata 10 dienu laikā.
(2)Par iesnieguma izskatīšanas vietu un laiku pašvaldība paziņo pasākuma organizatoram. Uz iesnieguma izskatīšanu pašvaldība pieaicina policijas pārstāvjus, kā arī pēc sava ieskata citu valsts vai pašvaldības iestāžu pārstāvjus un citus speciālistus.
(3)Pašvaldība pārbauda, vai pasākuma organizators ir ievērojis visas šā likuma prasības, vai pieteiktais pasākums netraucēs citu attiecīgajai pašvaldībai agrāk pieteiktu publisku pasākumu norisi, vai tas neapdraudēs sabiedrisko kārtību un drošību, cilvēku dzīvību vai veselību, un pieņem attiecīgu motivētu lēmumu — izsniegt atļauju šā pasākuma rīkošanai, neizsniegt atļauju tā rīkošanai vai atlikt (ne ilgāk kā uz piecām darbdienām) iesnieguma izskatīšanu lēmumā norādīto trūkumu novēršanai.
(4)Ja pašvaldība konstatē, ka plānotais pasākums nevar notikt iesniegumā norādītajā vietā vai laikā, tā var piedāvāt citu vietu vai laiku. Šādā gadījumā pašvaldība izsniedz atļauju attiecīgā pasākuma rīkošanai, ja pasākuma organizators piekrīt piedāvātajai pasākuma norises vietai un laikam.
(5)Ja pašvaldība neizsniedz atļauju plānotā pasākuma rīkošanai, pasākuma organizators pašvaldības lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
(6)Ja pašvaldība pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu publiska pasākuma rīkošanai, pasākuma organizators apdrošina savu civiltiesisko atbildību. Atļauju publiska pasākuma rīkošanai pašvaldība izsniedz pēc tam, kad šā pasākuma organizators ir iesniedzis savas civiltiesiskās apdrošināšanas faktu apliecinošu dokumentu kopijas, uzrādot oriģinālus.
8.pants.Atļauja publiska pasākuma rīkošanai
(1)Atļauja publiska pasākuma rīkošanai (turpmāk — atļauja) ir pašvaldības izsniegts dokuments, kas pasākuma organizatoram dod tiesības noteiktā vietā un laikā rīkot vienreizēju publisku pasākumu attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā.
(2)Ja publiska pasākuma norises vieta atrodas vairāku pašvaldību administratīvajā teritorijā (šā likuma 5.panta pirmā daļa), pasākuma organizatoram ir nepieciešams saņemt visu attiecīgo pašvaldību atļaujas.
(3)Atļaujā norāda:
1) tās pašvaldības nosaukumu un juridisko adresi, kura izsniegusi atļauju;
2) šā likuma 6.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 5., 6. un 8.punktā minētās ziņas.
(4)Atļauju publiska pasākuma laikā glabā par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona un pēc attiecīgās pašvaldības pārstāvja, policijas darbinieka vai Valsts robežsardzes amatpersonas (ja pasākums tiek rīkots pierobežas joslā) pieprasījuma to uzrāda.
9.pants.Nodeva par atļauju
Atļaujas saņēmējs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā maksā pašvaldības nodevu par izklaides pasākumu rīkošanu publiskās vietās.
III nodaļa. Pasākuma organizatora, par tehnisko drošību atbildīgās personas un par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgās personas, kārtības uzturētāju un publiska pasākuma apmeklētāju un dalībnieku tiesības, pienākumi un atbildība
10.pants.Pasākuma organizatora tiesības, pienākumi un atbildība
(1)Pasākuma organizatoram ir šādas tiesības:
1) rīkot publiskus pasākumus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;
2) izstrādāt noteikumus, kas attiecas uz publiska pasākuma apmeklētāju un dalībnieku apģērbu, vecumu, līdzi ņemamiem priekšmetiem un kārtību, kas jāievēro tā apmeklētājiem un dalībniekiem, ierodoties uz pasākumu un tā norises laikā.
(2)Pasākuma organizatoram ir šādi pienākumi:
1) nodrošināt, lai publiska pasākuma norises vieta būtu norobežota un iekārtota atbilstoši sabiedriskās kārtības un drošības, ugunsdrošības, darba aizsardzības un vides aizsardzības prasībām;
2) rakstveidā vienoties par veidu, kādā par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona, par tehnisko drošību atbildīgā persona un kārtības uzturētājs garantēs šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildi, kā arī pārliecināties par minēto personu kompetenci;
3) nodrošināt par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgās personas, par tehnisko drošību atbildīgās personas un kārtības uzturētāju piedalīšanos attiecīgajā pasākumā;
4) ja nepieciešams, nodrošināt pirmo medicīnisko palīdzību publiska pasākuma apmeklētājiem un dalībniekiem un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošināt šo pasākumu ar neatliekamo medicīnisko palīdzību;
5) informēt publiska pasākuma apmeklētājus un dalībniekus par noteikumiem, kas jāievēro, ierodoties uz šo pasākumu un tā laikā;
6) nodrošināt, lai šajā pasākumā tiktu ievērotas normatīvo aktu prasības attiecībā uz nepilngadīgo uzturēšanos sabiedriskā vietā nakts laikā;
7) nodrošināt ar publiska pasākuma organizēšanu saistīto izdevumu (par satiksmes organizēšanu, teritorijas norobežošanu un tās uzkopšanu pēc pasākuma u.c. darbībām) segšanu;
8) noslēgt civiltiesiskās apdrošināšanas līgumu, lai nodrošinātu to, ka zaudējumi, kas pasākuma organizatora darbības vai bezdarbības dēļ pasākuma laikā var rasties trešajām personām, tiktu atlīdzināti. Kārtību, kādā tiek apdrošināta pasākuma organizatora civiltiesiskā atbildība, kā arī civiltiesiskās atbildības apdrošinājuma minimālo summu nosaka Ministru kabinets;
9) nodrošināt, lai pirotehniskie pakalpojumi pasākuma laikā tiktu sniegti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
10) pārtraukt attiecīgo pasākumu, ja netiek ievērotas šajā likumā noteiktās publiska pasākuma organizēšanas prasības vai to pieprasa par tehnisko drošību atbildīgā persona vai sakarā ar draudiem pasākuma apmeklētāja vai dalībnieka drošībai — Valsts policijas atbildīgā amatpersona;
11) nodrošināt publiska pasākuma organizēšanas un norises laikā šā likuma un citu normatīvo aktu ievērošanu.
(3)Pasākuma organizators ir atbildīgs par tā drošību kopumā un par šajā pantā minēto pienākumu nepildīšanu saucams pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
11.pants. Par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgās personas tiesības, pienākumi un atbildība
(1)Par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgajai personai ir šādas tiesības un pienākumi:
1) publiska pasākuma laikā uzturēties tā norises vietā;
2) pieprasīt, lai publiska pasākuma apmeklētāji un dalībnieki ievēro sabiedrisko kārtību;
3) organizēt kontroli, lai nodrošinātu to, ka attiecīgajā pasākumā netiek ienesti priekšmeti, kurus varētu izmantot vardarbīgai rīcībai, psihotropas, narkotiskas vielas un citas pasākuma organizatora noteiktas lietas, kā arī lai sporta pasākumus neapmeklē personas, kurām atbilstoši normatīvajiem aktiem noteikts sporta pasākumu apmeklēšanas liegums;
4) nekavējoties ziņot Valsts policijai, ja pasākuma laikā tiek izdarīts noziedzīgs nodarījums vai sākas masu nekārtības, un informēt pasākuma organizatoru par nepieciešamību pārtraukt attiecīgo pasākumu, ja šie likumpārkāpumi var apdraudēt tā turpmāko norisi;
5) uzraudzīt, lai publiska pasākuma vietā un laikā netiktu izmantotas iekārtas un būves, kā arī organizētas atrakcijas, attiecībā uz kurām nav saņemta par tehnisko drošību atbildīgās personas rakstveida piekrišana.
(2)Par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona par šajā pantā minēto pienākumu nepildīšanu saucama pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
12.pants. Par tehnisko drošību atbildīgās personas tiesības, pienākumi un atbildība
(1) Par tehnisko drošību atbildīgajai personai ir tiesības pieaicināt citus speciālistus atsevišķu iekārtu un būvju uzraudzīšanai, iepriekš ar viņiem rakstveidā vienojoties. Par pieaicināto speciālistu darbu atbild par tehnisko drošību atbildīgā persona.
(2)Par tehnisko drošību atbildīgajai personai ir šādi pienākumi:
1) publiska pasākuma laikā uzturēties tā norises vietā;
2) nodrošināt iekārtu tehnisko pārbaudi pirms publiska pasākuma un, ja nepieciešams, arī tā laikā;
3) sniegt rakstveida atzinumu par katras attiecīgajā pasākumā izmantojamās iekārtas un būves, kā arī katras organizētās atrakcijas atbilstību drošības prasībām;
4) nodrošināt, lai publiska pasākuma vietā un laikā netiktu izmantotas iekārtas un būves, kā arī organizētas atrakcijas, kuras neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām vai attiecībā uz kurām nav saņemta par tehnisko drošību atbildīgās personas rakstveida piekrišana;
5) uzraudzīt iekārtu un būvju ekspluatācijas un drošības noteikumu ievērošanu;
6) pārtraukt iekārtu un būvju izmantošanu līdz trūkumu novēršanai, ja tiek konstatēti iekārtu un būvju ekspluatācijas noteikumu pārkāpumi vai nepieļaujami defekti, kas var apdraudēt cilvēku dzīvību, veselību un drošību;
7) pārtraukt jebkuras atrakcijas un iekārtu izmantošanu, ja šī persona uzskata, ka attiecīgās atrakcijas vai iekārtas un būves var apdraudēt cilvēku dzīvību vai veselību;
8) pārtraukt iekārtu un būvju izmantošanu, ja to darbības laukumā nav nodrošināta sabiedriskā kārtība;
9) pārbaudīt, vai personālam, kas apkalpo iekārtas un būves, ir tiesības to darīt, un uzraudzīt, lai personāls pasākuma laikā nebūtu alkohola, psihotropo, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē;
10) ziņot pasākuma organizatoram par publiska pasākuma laikā konstatētajiem pārkāpumiem vai iekārtu un būvju izmantošanas pārtraukšanu.
(3)Par tehnisko drošību atbildīgā persona publiskā pasākumā var būt tikai tāda persona, kurai attiecīgo pienākumu veikšanai ir atbilstošas zināšanas, iemaņas un pieredze.
(4)Par tehnisko drošību atbildīgā persona par šā panta otrajā daļā minēto pienākumu nepildīšanu saucama pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
13.pants.Kārtības uzturētāju tiesības, pienākumi un atbildība
(1)Publiska pasākuma laikā kārtības uzturētājiem ir šādas tiesības:
1) aizliegt piedalīties attiecīgajā pasākumā personām, kuras neievēro šā likuma prasības un pasākuma organizatora noteikumus;
2) izraidīt no attiecīgā pasākuma personas, kuras ir cilvēka cieņu aizskarošā reibuma stāvoklī.
(2)Publiska pasākuma laikā kārtības uzturētājiem ir šādi pienākumi:
1) uzturēties tā norises vietā;
2) pieprasīt, lai attiecīgā pasākuma apmeklētāji un dalībnieki ievēro sabiedrisko kārtību, pasākuma organizatora noteikumus un drošības prasības;
3) nēsāt pazīšanas zīmi (piemēram, rokas apsēju, piespraudi) redzamā vietā, ja kārtības uzturētāji — apsardzes darbinieki un personas, kuras kārtības uzturēšanai norīkojis pasākuma organizators, — savus pienākumus veic bez formas tērpa;
4) organizēt kontroli, lai nodrošinātu to, ka publisku pasākumu neapmeklē personas ar šaujamieročiem, spridzekļiem, sprādzienu imitējošiem un pirotehniskiem līdzekļiem, viegli uzliesmojošām un indīgām vielām, kā arī ar psihotropām un narkotiskām vielām un citām pasākuma organizatora noteiktām lietām;
5) ja publiska pasākuma laikā tiek izdarīts noziedzīgs nodarījums vai sākas masu nekārtības, apsargāt notikuma vietu;
6) kontrolēt sabiedriskās kārtības, drošības un ugunsdrošības prasību ievērošanu;
7) neielaist sporta pasākuma norises vietā personas, kurām atbilstoši normatīvajiem aktiem noteikts sporta pasākumu apmeklēšanas liegums.
(3)Kārtības uzturētāji par šajā pantā minēto pienākumu nepildīšanu saucami pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
14.pants. Publiska pasākuma apmeklētāja un dalībnieka pienākumi un atbildība
(1)Publiska pasākuma apmeklētājam un dalībniekam ir šādi pienākumi:
1) ievērot sabiedriskās kārtības un drošības noteikumus, kā arī ugunsdrošības un vides aizsardzības prasības;
2) ievērot pasākuma organizatora izstrādātos noteikumus un izpildīt pasākuma organizatora, par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgās personas, par tehnisko drošību atbildīgās personas, kārtības uzturētāju, kā arī valsts un pašvaldības amatpersonu norādījumus par sabiedrisko kārtību un drošību.
(2)Publiska pasākuma apmeklētāji un dalībnieki par šajā pantā minēto pienākumu nepildīšanu saucami pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
IV nodaļa. Publiska pasākuma organizēšanas un norises laikā ievērojamie drošības noteikumi
15.pants. Iekārtu izmantošana
Publiska pasākuma laikā iekārtas un būves izmantojamas tikai tad, ja saņemta par tehnisko drošību atbildīgās personas rakstveida piekrišana.
16.pants.Publiska pasākuma norises vieta
(1)Publiska pasākuma norises vietu pasākuma organizators izvēlas un iekārto atbilstoši apmeklētāju un dalībnieku skaitam, kā arī ievērojot vides aizsardzības, higiēnas prasības, veterināros, ugunsdrošības, drošības tehnikas un citus drošības noteikumus.
(2)Publiski pasākumi nodrošināmi ar akustiskām atskaņošanas sistēmām operatīvai informācijas sniegšanai un pasākuma apmeklētāju un dalībnieku rīcības koordinēšanai.
(3)Par drošības, tajā skaitā pretteroristisko pasākumu organizēšanu un veikšanu publiska pasākuma laikā ir atbildīgs pasākuma organizators.
17.pants.Sadarbība ar valsts drošības dienestiem
Attiecīgie valsts drošības dienesti informē pašvaldību, kas izsniedz atļauju, par plānotajā pasākumā iespējamiem sabiedriskās kārtības un drošības, tajā skaitā teroristiskiem apdraudējumiem. Pašvaldība, pieņemot lēmumu par atļaujas izsniegšanu, izvērtē valsts drošības dienestu sniegto informāciju. Ja atļauja publiska pasākuma rīkošanai nav nepieciešama, attiecīgie valsts drošības dienesti par minētajiem apdraudējumiem informē pasākuma organizatoru.
18.pants.Rīcība apdraudējuma gadījumā
(1)Ja publiska pasākuma apmeklētājiem un dalībniekiem ir izteikti draudi vai citādi apdraudēta viņu drošība, par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona nekavējoties par to informē Valsts policijas teritoriālo iestādi un organizē pasākuma dalībnieku evakuāciju, kā arī norobežo apdraudējuma vietu.
(2)Ja pēc situācijas novērtēšanas draudi nav guvuši apstiprinājumu, pasākuma organizators ir tiesīgs pieņemt lēmumu par publiska pasākuma turpināšanu, ņemot vērā Valsts policijas darbinieku sniegto informāciju.
Pārejas noteikumi
1.Šā likuma 7.panta sestā daļa un 10.panta otrās daļas 8.punkts stājas spēkā 2005.gada 15.septembrī.
2.Ministru kabinets līdz 2005.gada 14.septembrim izdod šā likuma 10.panta otrās daļas 8.punktā paredzētos noteikumus.
Likums Saeimā pieņemts 2005.gada 16.jūnijā.
Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga
Rīgā 2005.gada 6.jūlijā




Un vēl
Ministru kabineta noteikumi Nr.298
Rīgā 2007.gada 8.maijā (prot. Nr.28 4.§)
Noteikumi par publiska pasākuma organizatora civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu
Izdoti saskaņā ar Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma 10.panta otrās daļas 8.punktu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek apdrošināta pasākuma organi­zatora civiltiesiskā atbildība, kā arī civiltiesiskās atbildības apdrošinājuma mini­mālo summu.
2. Trešās personas ir pasākuma apmeklētāji, kuri nav atbildīgi par pasākuma organizēšanu un materiāltehnisko nodrošinājumu.
3. Trešajai personai atlīdzina zaudējumus, kas iestājušies civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līguma (turpmāk – apdrošināšanas līgums) darbības laikā un par kuriem apdrošinātājam paziņots apdrošināšanas līguma darbības laikā vai ne mazāk kā sešus mēnešus pēc apdrošināšanas līguma darbības termiņa beigām saskaņā ar pušu vienošanos apdrošināšanas līgumā.
II. Apdrošināšanas līguma slēgšana
4. Ja publiska pasākuma rīkošanai nepieciešama atļauja, pasākuma organizators apdrošināšanas līgumu slēdz pirms minētās atļaujas saņemšanas.
5. Ja publiska pasākuma rīkošanai atļauja nav nepieciešama, pasākuma organizators apdrošināšanas līgumu slēdz pirms attiecīgā pasākuma norises.
6. Par civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas esību publiska pasākuma laikā atbild pasākuma organizators.
III. Atbildības limits
7. Noslēdzot apdrošināšanas līgumu par pasākuma organizatora civil­tiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu vienam pasākumam, apdrošināšanas līguma minimālā atbildības summa par vienu apdrošināšanas gadījumu un par apdrošināšanas periodu kopā ir šāda:
7.1. ja plānotais pasākuma apmeklētāju un dalībnieku skaits ir līdz 100 cilvēkiem – 2000 latu;
7.2. ja plānotais pasākuma apmeklētāju un dalībnieku skaits ir no 101 līdz 1000 cilvēkiem – 7500 latu;
7.3. ja plānotais pasākuma apmeklētāju un dalībnieku skaits ir vairāk par 1000 cilvēkiem – 10000 latu.
8. Ja pasākuma laikā plānots izmantot paaugstinātas bīstamības avotus vai pirotehniku, pasākuma organizatora civiltiesiskās atbildības obligātā apdro­šināšana vienam pasākumam, apdrošināšanas līguma minimālā atbildības summa par vienu apdrošināšanas gadījumu un par apdrošināšanas periodu kopā ir divas reizes lielāka nekā šo noteikumu 7.punktā minētā minimālā atbildības summa.
9. Noslēdzot ar pasākuma organizatoru apdrošināšanas līgumu par vairāku pasākumu civil­tiesis­kās atbildības obligāto apdrošināšanu, kopējā apdro­šināšanas līguma minimālā atbildības summa ir 30000 latu, minimālo atbildības summu par vienu apdrošināšanas gadījumu nosaka atbilstoši šo noteikumu 7. un 8.punktam.
IV. Apdrošināšanas līgumā paredzētie atlīdzināmie izdevumi
10. Apdrošināšanas līgumā paredz, ka apdroši­nātājs sedz šādus izde­vumus par trešās personas dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu:
10.1. izdevumus, kas saistīti ar trešās personas ārstniecību (par trešās personas nogādāšanu, ievietošanu un uzturēšanos ārstniecības iestādē, par diagnos­tiku, ārstēšanu un rehabilitāciju, par personas kopšanu, par ārstniecības līdzekļu un ārstnieciskā uztura iegādi, par ārstēšanos mājas apstākļos, ieskaitot ceļa izdevumus, kas radušies, apmeklējot ārstniecības iestādi, kā arī protezēšanu, endoprotezēšanu un tehnisko palīglīdzekļu iegādi vai nomu);
10.2. izdevumus, kas saistīti ar trešās personas pārejošu darbnespēju (tai skaitā nesaņemtos ienākumus par ārstniecības personas apliecināto darbnespējas laiku – naudas summu, ko veido darba tiesisko attiecību regulējošajos normatī­vajos aktos noteiktajā kārtībā aprēķināta trešās personas vidējā izpeļņa par ārstniecības personas apliecināto darbnespējas laiku, no kuras atskaitīti pēc veselības kaitējuma nodarīšanas trešajai personai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piešķirtie pabalsti un kompensācijas);
10.3. izdevumus, kas saistīti ar trešās personas darbspējas zaudējumu (tai skaitā ienākumu starpība, ko nosaka saskaņā ar šo noteikumu 10.2.apakš-
punktu – no aprēķinātajiem nesaņemtajiem ienākumiem atskaitot saņemtos darba ienākumus (ja tādi ir) un no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta piešķirtās pensijas vai no valsts un pašvaldību budžeta saņemtos pabalstus);
10.4. izdevumus, kas saistīti ar trešās personas nāvi (tai skaitā apgā­dājamajiem nodarītos zaudējumus par nesaņemto ienākumu daļu, kura pienākas katram apgādājamajam, trešajai personai dzīvai esot, un no kuras atskaita apgādājamajam piešķirtās apgādnieka zaudējuma pensijas apmēru). Par apgādājamajiem uzskata:
10.4.1. trešās personas bērnus (arī adoptētos) līdz pilngadības sasnieg­šanai vai kamēr viņi mācās vidējās izglītības iestādē, vai ir augstākās izglītības iestādes pilna laika studenti (bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecumam), kā arī neatkarīgi no vecuma, ja viņi pirms pilngadības sasniegšanas ir kļuvuši par invalīdiem;
10.4.2. trešās personas brāļus, māsas un mazbērnus, ja viņi ir jaunāki par 18 gadiem un viņiem nav citu darbspējīgu apgādnieku vai kamēr viņi mācās vidējās izglītības iestādē, vai ir augstākās izglītības iestādes pilna laika studenti (bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecumam), kā arī neatkarīgi no vecuma, ja viņiem nav citu darbspējīgu apgādnieku un viņi pirms pilngadības sasniegšanas kļuvuši par invalīdiem;
10.4.3. trešās personas darbnespējīgu atraitni, darbnespējīgus vecākus vai vecvecākus līdz viņu darbspējas atjaunošanai, kā arī darbspējīgu atraitni, ja ģimenē ir bērni līdz astoņiem gadiem vai bērns invalīds;
10.4.4. citus trešās personas apgādībā bijušos ģimenes locekļus, kuri par tādiem uzskatāmi saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”;
10.5. izdevumus, kas saistīti ar trešās personas apbedīšanu. Apdro­šināšanas līgumā nosaka, ka atlīdzina faktiski iztērētos un ar dokumentiem pierādītos saprātīgos izdevumus. Tiesības saņemt zaudējumu atlīdzību par trešās personas apbedīšanu ir fiziskajai personai, kura uzņēmusies apbedīšanu un ir uzrādījusi miršanas apliecības oriģinālu, kā arī iesniegusi dokumentus, kas apliecina apbedīšanas faktu;
10.6. izdevumus, kas saistīti ar valsts pensiju vai pabalstu izmaksu no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta vai valsts budžeta cietušajai trešajai personai vai apgādājamajam.
11. Apdrošināšanas līgumā paredz, ka apdro­šinātājs sedz izdevumus par trešās personas mantai nodarītajiem bojājumiem vai tās bojāeju.
V. Apdrošināšanas gadījuma pieteikšanas kārtība un lēmums par apdrošināšanas atlīdzību
12. Trešā persona, kura pretendē uz apdrošināšanas atlīdzību, neka­vējoties, tik­līdz tas iespējams, rakstiski informē pasākuma organizatoru par tā darbības vai bezdarbības dēļ radītajiem zaudējumiem.
13. Pasākuma organizators, iestājoties apdrošināšanas gadījumam:
13.1. nekavējoties, tiklīdz tas iespējams, rakstiski paziņo apdrošinātājam par jebkuru pret pasākuma organizatoru vērsto pretenziju vai tiesā iesniegto prasību par trešās personas dzīvībai un veselībai nodarīto kaitējumu vai nodarīto bojājumu trešās personas mantai, vai trešās personas mantas bojāeju;
13.2. nekavējoties, tiklīdz tas iespējams, rakstiski paziņo apdrošinātājam par notikumiem, kas varētu būt potenciāls cēlonis pretenzijas vai prasības izvir­zīšanai pret apdrošināto par zaudējumiem, kuru atlīdzināšanu paredz noslēgtais apdrošināšanas līgums;
13.3. septiņu dienu laikā rakstiski paziņo trešajai personai, kura pretendē uz apdrošināšanas atlīdzību, par nepieciešamību vērsties pie apdrošinātāja nodarīto zaudējumu novērtēšanai, kā arī rakstiski paziņo apdrošinātājam, ka trešā persona par to ir informēta;
13.4. septiņu dienu laikā rakstiski informē publiska pasākuma rīkošanas atļaujas izsniedzēju.
14. Pasākuma organizators iesniedz apdrošinātājam aizpildītu apdrošinā­šanas gadījuma pieteikumu – paziņojumu par zaudējumiem (turpmāk – pieteikums). Pieteikumā pēc iespējas sīkāk apraksta iespējamo vai jau notikušo apdrošināšanas gadījumu. Pieteikumam pievieno:
14.1. civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polises kopiju;
14.2. dokumentus, kas apliecina apdrošinātā vainu zaudējumu izraisīšanā (ja tādi ir). Par šādiem dokumentiem uzskata:
14.2.1. izmeklēšanas, tiesu iestāžu vai citu kompetentu institūciju nolēmumu, ar kuru apdrošinātais ir atzīts par vainīgu zaudējumu nodarīšanā tre­šajai personai;
14.2.2. citus dokumentus, kas apliecina apdrošinātā vainu.
15. Pasākuma organizators iesniedz apdrošinātājam šo noteikumu 16.pun­ktā minētos dokumentus gadījumā, ja trešā persona tos ir iesniegusi pasākuma orga­nizatoram.
16. Trešā persona vai tās tiesību un saistību pārņēmējs (trešās personas nāves gadījumā) apdrošinātājam iesniedz iesniegumu zaudējumu atlīdzības sa­ņemšanai. Iesniegumam pievieno:
16.1. Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra atzinumu vai ārstniecības iestādes atzinumu par:
16.1.1. trešās personas dzīvībai un veselībai nodarītā kaitējuma raksturu un smagumu;
16.1.2. trešās personas nāves iemeslu;
16.2. dokumentus (ja tādi ir), kas apliecina zaudējumus un to apmēru;
16.3. izmeklēšanas vai tiesu iestāžu dokumentus par negadījumu (ja tādi ir);
16.4. administratīvo aktu par publiska pasākuma rīkošanas noteikumu pārkāpumu (ja tāds ir);
16.5. tiesas nolēmumu par zaudējumu atlīdzināšanu trešajai personai, ja trešā persona iesniegusi prasību par zaudējumu atlīdzināšanu un tā izskatīta tiesā.
17. Mēneša laikā no dienas, kad saņemts apdrošināšanas gadījuma iesniegums zaudējumu atlīdzības saņemšanai un šo noteikumu 14.2.apakšpunktā un 16.punktā minētie dokumenti, apdrošinātājs pieņem lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai par atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību. Par pieņemto lēmumu apdrošinātājs piecu darbdienu laikā informē apdrošināšanas gadījuma iesnieguma iesniedzēju un pieteikuma iesniedzēju. Apdrošināšanas atlīdzību izmaksā 10 darbdienu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas.
18. Apdrošinātājs 10 darbdienu laikā pēc atlīdzības izmaksas trešajai personai par pasākuma organizatora darbības vai bezdarbības dēļ nodarīto kaitējumu trešās personas dzīvībai un veselībai vai nodarītajiem bojājumiem trešās personas mantai, vai trešās personas mantas bojāeju informē attiecīgo publiska pasākuma rīkošanas atļaujas izsniedzēju.
19. Apdrošināšanas atlīdzību par trešās personas darbspējas zaudējumu, kā arī apdrošināšanas atlīdzību par trešās personas nāvi izmaksā ne retāk kā reizi mēnesī (ja nav citas vienošanās ar apdrošinātāju), kamēr saglabājas trešās personas darbspēju zaudējums vai kamēr apgādājamam saglabājas apgādājamā statuss.
VI. Noslēguma jautājums
20. Šo noteikumu prasības neattiecas uz pasākuma organizatoru, kurš saņēmis atļauju publiska pasākuma rīkošanai līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai.
Ministru prezidents A.Kalvītis
Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Autosportā to visu nevar dabūt gatavu bez saskaņošanas ar LAF
Ir vēl liela kaudze normatīvu dokumentu kurus prasa :D

Kāpēc tad Bandera k-gs bija izņēmis rīkotāja atļauju LAFa lai notiktu sacensības ja nemaldos jau februārī.
Un Biķerniekos ko pirmo paprasīja CSDD atbildīgā persona Aksenoks lai notiktu sacensības -- saskaņojumu ar LAF.

Bet man vienk apnika diskutēt --- gudri runā tie kas stipri tālu ir no tā visa :lol:
Ir vēl milzīga kaudze dokumentu
Last edited by plaza on 06 Dec 2011, 18:51, edited 1 time in total.
http://www.race-parts.eu Sporta rezerves daļas VAZ a/m
 
User avatar
rallyfan
Vazists
Posts: 2433
Joined: 05 Jan 2008, 23:37
Automašīna: VAZ 21074
Location: Liepāja

Re: VAZtuss

06 Dec 2011, 18:40

Vienīgais ko es nesaprotu - kāpēc šo sportistu, pašu neizdarību, Plaza pārmet VAZtusa organizatoram Banderam?
 
plaza
Vazists
Posts: 420
Joined: 12 Apr 2009, 11:50

Re: VAZtuss

06 Dec 2011, 19:15

Es nevienam jau neko nepārmetu kāpēc tad ko pārmest. Jautājums ir cits kāpēc vajag radīt precedentu sākumā itkā iet viss it kā pareizi un bez zemūdens akmeņiem un tad tie izpeld pēdējās nedēļas laikā .Neviens nekad no Lafa puses , cik man zināns arī nav īpašus sprunguļus bāzis spieķos .
Dragreiss bija pats par sevi , bet beidzot tomār nācās iekļauties Laf struktūrā. Ar driftu tāpat tagad ir Lafa paspārnē.

Ko ar to gribu teikt ka daudzkārt izdevīgāk ir būt Lafa paspārnē ne kā mēģināt atsevišķi , jo diemžēl visa likumdošana pēdējo 5-6 gadu laikā ir izveidota tā ka likumīgi bez Laf iztikt nevar. Agri vai vēlu nesadarbība atkožas
http://www.race-parts.eu Sporta rezerves daļas VAZ a/m
  • 1
  • 6
  • 7
  • 8
  • 9
  • 10