Atnācis nākamais etaps.
Sestdiena, 9. novembris.
Pēcpusdienā dodos uz remontvietu. Pulkstens seši vakarā, var sākties krāsošanas darbi krāsošanas kamerā.
Malku krāsnī, padkiņ dravišče, vai kā tur saka.
Krāsu, ko onka deva līdzi, uz galda, pārējais it kā būtu piepirkts.
Jau iepriekš atvainojos par nokias autofokusu.
Foto ar daļu no materiāliem:
Mazā, kā Tevi sauc, jebšu quattro visā savā godībā.
Ātrā un ar pirmo špaktelētā detaļa
Līmlenta edition:
Gruntētās detaļas žūst, fonā haube.
Jutos tieši tā, kā tas izskatās bildē, pulkstens pus divi naktī, slimība uzvar spēkus.
Spārns būs.
Pa vidam no biezas gruntskrāsas dīzīte pistolei ir ciet.
Šķīdinātājs beidzas, tiek meklētas alternatīvas.
Jāsaka paldies mazajam brālēnam, kurš līdz pustrijiem naktī piedalījās procesos, čalim ir tieši desmit gadu, un viņš gandrīz vai bez jautājumiem pārskrūvēja visus diskus.
Man reāls prieks, ka interesē. Bet šeit tas viss ir nopietnāk, ceru, ka drīz čalim būs kaut kas, ko pašam skrūvēt, jo gribēšana ir jau šobrīd. Galvenais, lai tā interese saglabājas.
Nākamajā rītā, jūtoties pilnīgi nekā tika kopā salikts purns;
Izcīnīti sīkumi ar gāzi, visi vadi saizolēti, slēdzis tur, kur tam jābūt un brīvgaita labāka nekā benzīnam.
Šo piektdien izskatās, ka būs bamperis, lai sejai ir pilns komplekts.
Kopskata foto ielikšu, kad tāds būs izveidots, šobrīd tāda vienkārši nav.
To be continued.
