27 Aug 2016, 23:40
Pamazām viņus izveda uz dažādām iestādēm, bet bija lielākā vienas dienas akcija, kur milicija saņēma pavēli pēc iespējas īsākā laikā savākt visus kara veterānus, savāca visus invalīdus bez rokām bez kājām, bez ekstremitātēm vispār. Daudziem bija savas mājas daļa ubagoja vai kopumā izskatījās dzīvoja slikti un tādējādi radīja sliktu iespaidu par valsti, tāpēc tiem nevis palīdzēja, bet savāca un izveda uz konkrētu salu, kur liela daļa nomira. Mira no šoka, no sliktās aprūpes un medikamentu trūkuma! Diemžēl tajā laikā viss kas radīja sliktu slavu padomju savienībai tika slēpts!
Gagarins nebija pirmais kosmonauts, bet bija pirmais, kurš palika dzīvs, Černobiļas atomreaktora katastrofa nebija vienīgā, tā bija vienīgā, kuru nevarēja noslēpt! neatceros gadu, bet bija līdzīga mēroga katastrofa kur Sibīrijas pusē! un tā var turpināt!
Visumā padomju savienība bija kā valsts mēroga cietums, jo sevišķi radošiem cilvēkiem, uz ārzemēm nevarēja izbraukt, varēja tikai izredzētie un arī tiem līdz brauca čekists/ti uzpasēja, lai neaizbēg! Bija cilvēki, kuriem pietika ar aldziņu, kam pietika ar vienu mašīnu, kuru bija rindā gaidījuši desmit gadus un tos pašus desmit gadus krājuši mašinai naudu un pēc nopirkšanas sākās cita opera, kur bija cīņa par detaļām jo viss bija deficīts kaut gan saražots, ka vēl mums pietiek. Neaizmirsīsim, ka uz ģimeni varēja būt tikai viens auto, tāpēc jaunieši bieži vien precējās tikko sasniedzot pilngadību, lai var nopirkt auto ja vecāki iedeva naudu, kuru visdrīzāk bija ieguvuši negodīgi, noformēja kā radu dāvanu kāzās utt... Ja ņēma braukt radu vai draugu auto vajadzēja pilnvaru! Motoram, kurš bija auto bija jāsaskan sērijas numuram ar to kas tehniskajā pasē, kad tika veikts pēdējais remonts (izurbti cilindri uz pēdējo rem. izmēru un atkal izdiluši) bija jāformē cits motora bloks, kas bija diezgan liels birokrātisks pasākums. Kapitālie remonti bija tikai oficiālos servisa centros, kur tos taisīja pārvāra slikti (neizsakos necenzēti) mans vectēvs taisīja šmuguli, samaksāja pilnu summu par kapitālo remontu motoram + uzmeta pa virsu kādus rubļus par cik tur bija vienošanās, savāca daļas un pēc tam pats mājās taisīja kapitālo. Režims bija atkarīgs no partijas ģenerālsekretāra (prezidenta) bija vieglāki un grūtāki laiki, uz padomju savienības beigām pie Gorbočova daudz kas mainījās.
Īsāk sakot kontrole par cilvēkiem bija liela, un kā minēju radošiem cilvēkiem tas bija murgs, kuri vienkārši gribēja pelnīt un dzīvot labi, atbilstoši savām spējām. Tas kas šodien ir biznes tad bija spekulācīja un par to bija kriminālatbildība! Mana snencīša krusttēva mamma bija šuvēja un ārpus darba šuva citiem, haltūrēja, bija uztaisītas šujmašīnai mīkstas pēdās, lai apakšējie kaimiņi nedzird, bet kas tur mainījās un jaunie kaimiņi nostučija, ka tur regulāri pa vakariem šuj, atnāca milicija pārmeklēja un atrada 10k rubļu, kura viņa bija sakrājusi vairāk kā desmit gadu laikā, precīzi neatceros, tad ir jāmeklē vēstules, bet iedeva laikam reālus 3gadus cietumā, nosēdēja pusotru vai divus.
Man pašam ir divējādas jūtas par to laiku, sevi atceros no trijiem gadiem apmēram, atceros sadzīvi, atceros miličus, kuri reizēm nakts vidū nāca pārmeklēt māju vai nav kādi nacionāli pret valstiski materiāli un vai "nedzen kandžu" (tas bija tāpēc, ka vectēvs bija nacionālists un viņi vienkārši čakarēja(vēstules no radiem no ārzemēm protams tika taisītas vaļā un lasītas)), atceros kā pats pirku un maksāju ar rubļiem un kapeikām (ļoti patika trīs rubļu banknote, arī tagad patīk), atceros garās rindas, kur mamma lika stāvēt kamēr pati stāvēja otrā rindā, lai nopirktu zilas nokrāsas vistu vakariņam un kādu tur desu, atceros gāzētā ūdens aparātus ar stikla glāzēm, atceros dzeltenās kvasa mucas, atceros pat pēdējo reizi kad no tās dzēru kvasu un daudz ko citu atceros. Man kā bērnam nebija slikti, tā bija mūsu pagātne un mana bērnība, bija labas lietas un bija sliktas tāpat kā šodien, bet nav gluži tā kā daudzi uzskata, ka tā bija paradīze, varbūt kādam bija, bet ne tiem, kuri jutās apspiesti, ierobežoti. Un jā, bija visiem, kuri sasnieguši pilngadību obligāti jāstrādā! ja darba laikā atradies uz ielas milicis var;eja apturēt un paprasīt dokumentus, norīkojumu vai atbrīvojumu no darba vietas, tie, kuri bēguļoja un nestrādāja tos ķēra un lika piespiedu kārtā strādāt vai cietumā. Bija obligātais militārais dienests, sākumā un lielāko daļu padomju laika tas bija trīs gadi, uz zemūdenēm laikam pat četri, ar laiku dienesta periods samazinājās, bet tomēr, mans tēvs dienēja trīs gadus Bubrujskā. Darba vietās un sabiedriskās vietās par valdību un valstvīriem nevija veselīgi stāstīt netīkamas anekdotes vai kā slikti izteikties jo tad bija liela iespēja tik stūra mājā, nebija kā tagad nodirs cik gribi gandrīz vai.
Tā kā kā minēju sākumā, ir divējādas jūtas, un pastāstīt varu pietiekoši daudz! šis tikai sīkumiņš.
P.S.
Mamma reizēm izmet, ka padomju laikā es tagad būtu pensijā, padomju laikā pa dzīvokli bija jāmaksā 10 rubļi utt.., viņai laikam būtu ok, nekas diži nemainītos tāpat strādā krievu bērnu dārzā un attiecīgi valsts valodu tur maz lieto.......