VAZ forums

Sveiki žikisti!
Ceru līdz sezonas atklāšanai pabeigt sava 03 žika (dzimšanas gads 1974) restaurāciju un tapēc aktīvi meklēju dikti vajadzīgās lietas: riteņu arku dekoratīvo moldingu komplektu (nu baigi gribas atrast); hromētu salona ventilācijas režģi pakaļējai stoikai (ideāli - komplektu 2. gab.). Vēl nekaunīgi neatteiktos no sekojošām lietām - oriģinālā durvju roku balstu komplekta ( no 06 neder, atšķiras); bagāžas nodalījuma plastmasas apšuvuma komplektu. Var būt, ka kāds var palīdzēt !!!!!!
Mitinos Rīgā.

Sveiks! es varu piedaavaat 2 aizmugureejos(kreisais un labais) un 1 priekseejo(laikam kreisaas puses) to riteņarkas moldingu un sliekšņu liistes, ta man ir veel daži siikumi no 2103 vaza

Sveiciens vēlreiz visiem žikistiem!
Radās vēlēšanās pastāstīt pārējiem žiku entuziastiem par savējā vēsturi un dzīves gājumu līdz restaurācijai.
Tātad:
Žiks piedzima tālajā 1974 gadā Toljati autorūpnīcā (Volžskij avtomobiļnij zavod). Tajā laikā mana sievasmāte strādāja projektēšanas institūtā Rīgā, kurš saucās, ja nemaldos, "Laukuprojekts" un stāvēja rindā uz žiku 2101, kuram naudiņa jau bija sagrabināta. Padomju laikā bija tāda iespēja dažos uzņēmumos.Taču kā nu tur bija, kā nē, uz institūtu atsūtīja tikai 03 žigulīšus, kuri maksāja par 2000 rbļ. dārgāk. Ko darīt? No auto atteikties? Savs auto taču tajā laikā un iekārtā bija sapnis! Ar paziņu, radu, draugu, darba biedru palīdzību iztrūkstošā summa tika sadabūta un auto iegūts. Tas bija pirmais VAZ-2103 vienā no Kurzemes zvejnieku ciematiem. Vietējas nozīmes notikums ar lielo burtu!. Savā dzīves laikā žiks ir redzējis ne tikai Lietuvas un Igaunijas ceļus, bet arī pabijis Karpatos un Krimā, kā jaunā pāra auto piedalījies vismaz 18 kāzās, kur manas sieviņas veči bija par vedējiem. Uz Rīgu tika transportēti kartupeļu maisi ziemai, tulpes uz tirgu 8. martā, ar piekabi malka no meža. Pie tam vēl kau kur 90 gadu sākumā kaut kāds "pokemons-džigits" noskaldīja žika priekšu. Reanimācijas procedūra tika veikta Kandavas VAZ servisā, bet rezerves daļu no 03 modeļa nebija un tika izveidots hibrīds VAZ-2103/2106 (dokumentos palika VAZ-2103), kurš arī vecīšiem godīgi smagā darbā nokalpoja līdz 2010. gadam, kad bija jau minētajā zvejniekciemā palicis par pēdējo padomju auto industrijas mohikāni. Tā nu žikam spīdēja visu veco auto "jūrskola", t.i. tuvākais metāllūžņu pieņemšanas punkts.
Tajā laikā es jau nodarbojos ar padomju auto - (skat.: http://www.padomjuauto.lv/biedri/photos/13.htm),( tā ķiršu krāsas Volga, tikai tagad jau numuri ir "VS", bet tas jau ir cits stāsts) un kā saka, āķis jau lūpā un žiks, pēc zināmas pārrumas procedūras un franču konjaka no sieviņas vecīšiem nonāca manā īpašumā.
Prasīsiet, kapēc? Vienkārši gribas saglabāt šo padomju auto vēsturi, kas ir arī daļa no mūsu vēstures, saviem bērniem, ja paveiksies, tad arī mazbērniem, un līdzcilvēkiem.
Kaut gan žika stāvokli zināju diezgan labi, drīz vien sapratu, ka saviem spēkiem galā netikšu, bija vēlme atjaunot viņu sākotnējā izskatā, t.i. no 03/06 uztaisīt autentisku 03. Te nu gan ir jāsaka milzīgs paldies "V4 motors" kolektīvam un viņu vadonim Raimondam Volontam, kuri lielu atsaucību uzņēmās šo darbu, kā rezultātā pēs 1,5 gadu darba žiks praktiski ir tapis par pilnīgi jaunu auto un ieguvis savu gandrīz vai autentisko VAZ-2103 šodienas izskatu. Jā un vēl 2011. gada decembrī ir apstrādāts ar KROWN un izieta TA ar vērtējumu "0"! par ko ir baigais prieks.
Tika pilnībā atjaunota virsbūve, piekare, dzinējs, ritošā daļa, u.t.t. , restaurēti oriģinālie diski un kalpaki, salona uzfrišināšana vēl gaida pavasari (smukās bildes pielikšku vēlāk, jo žiks, kā lācis, ir devies ziemas guļā). Pievienotajā bildē ir redzams žiks pirms darbu uzsākšanas (citas nelieku, jo skats ir baigi "sūrais" un daļa no jums,tāpat kā mana sieviņa, mani nosauks par galīgi ķertu).
Tapēc, lai žiks būtu "pilnīgā šokolādē", lūdzu pārējo entuziastu palīdzību. Ir pamatotas cerības žikam cienīgā izskatā šajā pavasarī debitēt AAK Padomju tehnikas sekcijas sezonas atklāšanas rallijā.
Ja godīgi, pilnai laimei pietrūkst minētie riteņu arku moldingi ( paldies žikistam Ervīnam, piešķīra nepilnu komplektu), bagāžas nodalījuma plastmasas apšuvums (mans komplekts ir nepilns), durvju roku balstu komplekts (ar esošo var jau iztikt, tikai vienu suns dusmās apgrauza), meklēju arī oriģinālo stiklu mazgāšanas šķidruma "grelku" un hromēto salona ventilācijas režģi aizmugurējās stoikās (mans komplekts atkal nav pilns) varētu jau arī oriģinālo riepu komplektu ....
Pie reizes ir arī jautājums: var būt kāds var ieteikt atjaunošanas procedūru durvju apšuvuma dekoratīvajām plastmasas uzlikām - vietām nolobījusies hroma kārta. Domāju atjaunot ar speciālo Oracal hroma līmlenti.
Ja nu kādam rodas kādi ieteikumi vai idejas droši rakstiet uz andris.auzins@inbox.lv, būšu tikai pateicīgs.
Paldies,ka izlasījāt līdz galam! Veiksmi visiem!

iemet vel kādu bildi lūdzu

Pēc žikistu lūguma vēl pāris šausmīgās bildes (pirms darbu uzsākšanas)

Priekš 74.gada pat ļoti labi saglabājies!
Ja nav noslēpums,cik izmaksā aptrāde ar krown?

Tas laikam arī ir pats interesantākais šajā padomju tehnikā, kad aiz katra vaz'a, moskviča, volgas vai cita agregāta ir veseli stāsti, piedzīvojumi vai pat leģendas par piedzīvoto, pārdzīvoto un izdzīvoto kopā ar šo auto. Savam žigulītim esmu otrais īpašnieks, tādēļ ir vēlme pavasarī, kad siltāks aizbraukt pie vecā īpašnieka - onkulīša gados, lai uzzinātu vēl vairāk par sava spēkratā vēsturi,šo to jau paspēju uzzināt, kad mašīna tika pirkta, un nedaudz vēlāk pārreģistrēta - tātad divās tikšanās reizēs, bet domāju, ka tas vēl nepavisam nav viss spēkrata 36 gadu ilgajā karjerā
Šajā vasarā kādā stāvlaukumā Madonā satiku kādu onkulīti ar sarkanu vaz 2103, nevarēju mierīgi pabraukt garām - piestāju, sabildējāmies, papļāpājam. Apskatot viņa vaza salonu bija tāda episka sajūta, sajūta, ka šī nav tikai metāla kaudze, kas pārvieto viņu no punkta A uz punktu B, bet gan kas daudz, daudz vairāk, gan uzlīmes uz paneļa, apvītā stūre, un no vadiņiem izveidoties aizkari, liecināja par to cik daudz laika un savas enerģijas cilvēks ielicis šajā mašīnā, ne velti, padomju laikā bija uzskats, ka "automašīnu taču pērk uz mūžu", lai arī tam bija tīri loģisks pamatojums - rinda kuru 2x mūžā izstāvēt nevarēja, cilvēki daudz nopietnāk attiecās pret šo pirkumu, pat varētu teikt investīciju, kopa uzturēja, un saaudzēja cik nu spēja, tādējādi ieliekot savu darbu un enerģiju, kas ir neatsverama pievienotā vērtība un kura nav novērtējama naudā.
Neviens kam šie auto ir sirdij tuvi Tevi neuzskatīs par "galīgi ķertu", neatkarīgi no tā cik daudz jaunu detālu šajā auto salikts
Labprāt redzētu vēl vēl bildes un aprakstu par restaurācijas darbiem, vienmēr ir interesanti lasīt

p.s Attiecībā par tām hromētājām lūkām, nesi pasvēris domu nohromēt oriģinālās? Kā arī novēlu atrast pārējās trūkstošās detaļas. Kā arī izskatās, ka pokemon-džigits satraumējis aizmuguri, jo tā no 2106

uz stoikaam hromeetaas luukas ir ,liistes uz arkaaam ariii ir ,bagaazaa plastmasi arii bija ,durvju ruckas ariii ir .viss atrodas riiga centrs uz auto .ja ko vajag uz pm

Wiper,nu ta ka definīcija!
""šī nav tikai metāla kaudze, kas pārvieto viņu no punkta A uz punktu B, bet gan kas daudz, daudz vairāk,gan uzlīmes uz paneļa, apvītā stūre, un no vadiņiem izveidoties aizkari, liecināja par to cik daudz laika un savas enerģijas cilvēks ielicis šajā mašīnā, ne velti, padomju laikā bija uzskats, ka "automašīnu taču pērk uz mūžu", lai arī tam bija tīri loģisks pamatojums - rinda kuru 2x mūžā izstāvēt nevarēja, cilvēki daudz nopietnāk attiecās pret šo pirkumu, pat varētu teikt investīciju, kopa uzturēja, un saaudzēja cik nu spēja, tādējādi ieliekot savu darbu un enerģiju, kas ir neatsverama pievienotā vērtība un kura nav novērtējama naudā. ""

Nu, manī nav baigais optimismus, skatoties uz rūsas gūstekni. Bet, lai veicas cīņā !
Ja beigās parādīsi bildes, kur viss izdevies pa skaisto, tad mož man parādīsies kāds gaišāks skats attiecībā par savu modeli, jo nekas diži labāks nav sagaidāms.

PS Wiper kā vnm, īsi neizsakās, bet, kad nu pasaka, tad pasaka trāpīgi.