Sveiciens visiem žigulistiem!
Iet laiks uz priekšu un mans sapuvušais sestais žigulis, ar kuru studiju laikos pārvietojos, pildot gāzi un lejot apmēram puslitru eļļas dzinējā uz 1000km, sen ir pārdots un ilgu laiku dzīve ir vadīta bez žigulēšanas.
Sen atpakaļ lietotājam Ogre (kurš nav no Ogres), tēvam un pāris citiem radiem/ draugiem esmu teicis - ja redzi labu ceļamu troiku vai kapeiku, dod man zināt, būtu interese, bet reāli jau finanses visu laiku iet citur un hobijlietai atliktas malā nestāv. Te pienāk 2020. gada 8. maijs un Ogre man raksta: Vai Tu esi ieinteresēts potenciālā 2103?
Pa starpai džeks jau paguvis aizbraukt uz Brocēniem un apskatīties. Vārds pa vārdam un no Ogres kolēģa drauga iegūstu īpašumā sen gaidīto pieaugušo spēļmantiņu - manuprāt, nereāli labi saglabājušos troiku.Tā piederējusi onkam, kurš pēc man pieejamajiem datiem 2018. gadā nomiris, pēc kā īpašumtiesības nodotas viņa māsas mazdēlam.
Saņēmu informāciju, ka Kuldīgā dzīvojošais Vitauts bijis vienīgais īpašnieks no 1974. gada. Iespēju tikt pie auto ieguvis par meistara darba izcilību galdnieka amatā. Savam auto pats devies pakaļ uz Maskavu.
Interesantākais ir tas, ka žigulim ir aizpildīta servisa grāmata, ko mans draugs, divu skaistu žiguļu īpašnieks, teicās nekad neesot redzējis.
Šai vietā lielu paldies saku Ogrem un savam tēvam par auto pirkumu!
Jā, bildes arī ir, kurās auto ir tieši tāds, kāds tas tika izdzīts no garāžas. Pirmais darbs bija sakārtot īpašumtiesības uz mani un pārvietot auto no iepriekšējā īpašnieka garāžas uz manu.
Nākamie tuvākie darbi ir skaistā pielaišanas diena, jo pēdējā apskate ripināta 2013. gadā.
Protams, ieēdies sajūga darba cilindrs - ja kādam Rīgā ir jauns, atsūtiet PM ar piedāvājumu, aizbraukšu pakaļ.
Pēc pielaišanas izdzīšu no garāžas nomazgāt un tad paturpināsim ar tālākajiem plāniem.
Hromu, salona un kopējais stāvoklis ir maigi izsakoties ļoti labs.