Re: 1974. gada ķiršu trijnieks
Posted: 17 Apr 2023, 13:35
Šoziem ar pilniem remontkomplektiem pārjaucu abus priekšas suportus. Bremzes - patīkamas.
Sestdien (15.04.2023.), kamēr meita guļ diendusu izdomāju, ka man jāaizbrauc uz apskati.
Pirmais rūciens šogad un ar uzlādētu akumulatoru pieleca labi.
Ceļš no Salaspils uz Rīgu nekādus pārsteigumus nesagādāja.
Nomazgāt auto šoreiz nebija laika un uz to neliku uzsvaru. Iekšā salonu ātri izslaucīju pirms apskates.
Apskatē gāja neierasti. Inspektors pārbauda lukturus, saka, lai es izeju ārā. Labi, izeju. Tikmēr ārā gaidot viens cilvēks sāka ar mani runāties. “manam tēvam arī bija žigulis. Šitas ir sestais, ja? 1.8, ja? Cik tādi tagad maksā, u.t.t....”.
Tad nāk tas inspektors un saka, ienāciet lūdzu iekšā. Labi, ieeju. Viņš saka, te divreiz par daudz atgāzēs rāda. Varēsi saregulēt? Es saku, man nekā nav līdzi, paldies protams par sapratni, bet gan jau tad atkārtotā apskate… Es pameklēju un saku, man tiešām nav skrūvgrieža. Viņš kaut kur atrod un izvelk skrūvgriezi- derēs? Es paspīdinu gaismiņu. Nav tā, ka esmu baigais karburatoru eksperts. Kā zināms, pirms gada Traktorist mana vaz karburatoru kapitalēja... , bet es tur virspusēji orientējos… Neko, atrodu kaut kādu vienu regulēšanas skrūvi, droši vien jau to pašu "kvalitātes skrūvi" un sāku lēnām griezt to ciet. Griežot ciet rādītāji iet lejā uz mērierīces. Viņš pasaka maksimālo pieļaujamo, bet viegli tieku zem tā - CO - 2,8%. Viņš saka- šitā būs labi, vari iet ārā.
Jā. Arī tādi darbinieki strādā tehniskās apskates stacijā un vēlreiz atkārtoti saku viņam paldies, jo citādi man cerību iziet pamatpārbaudē nebūtu.
Te protams paldies arī Andrejam, kurš troikas dzinēju ir teicami saregulējis.
Tālāk noskaidrojas, ka akumulators ir izmetams, droši vien pa nedēļu nopirkšu jaunu. Tas bija sauss jau, kad pirku, bet kaut kā pāris gadus siltas sezonas vēl izvilka... Un priekšā vēl kaut kādi sīkie darbiņi, kā vienmēr... plus nomazgāšana.
Pa maija brīvdienām droši vien jāsamaina visi balstšarnīri un jāpiepulē dažas vietas, kur notecējis no garāžas jumta.
Sestdien (15.04.2023.), kamēr meita guļ diendusu izdomāju, ka man jāaizbrauc uz apskati.
Pirmais rūciens šogad un ar uzlādētu akumulatoru pieleca labi.
Ceļš no Salaspils uz Rīgu nekādus pārsteigumus nesagādāja.
Nomazgāt auto šoreiz nebija laika un uz to neliku uzsvaru. Iekšā salonu ātri izslaucīju pirms apskates.
Apskatē gāja neierasti. Inspektors pārbauda lukturus, saka, lai es izeju ārā. Labi, izeju. Tikmēr ārā gaidot viens cilvēks sāka ar mani runāties. “manam tēvam arī bija žigulis. Šitas ir sestais, ja? 1.8, ja? Cik tādi tagad maksā, u.t.t....”.
Tad nāk tas inspektors un saka, ienāciet lūdzu iekšā. Labi, ieeju. Viņš saka, te divreiz par daudz atgāzēs rāda. Varēsi saregulēt? Es saku, man nekā nav līdzi, paldies protams par sapratni, bet gan jau tad atkārtotā apskate… Es pameklēju un saku, man tiešām nav skrūvgrieža. Viņš kaut kur atrod un izvelk skrūvgriezi- derēs? Es paspīdinu gaismiņu. Nav tā, ka esmu baigais karburatoru eksperts. Kā zināms, pirms gada Traktorist mana vaz karburatoru kapitalēja...
, bet es tur virspusēji orientējos… Neko, atrodu kaut kādu vienu regulēšanas skrūvi, droši vien jau to pašu "kvalitātes skrūvi" un sāku lēnām griezt to ciet. Griežot ciet rādītāji iet lejā uz mērierīces. Viņš pasaka maksimālo pieļaujamo, bet viegli tieku zem tā - CO - 2,8%. Viņš saka- šitā būs labi, vari iet ārā. Jā. Arī tādi darbinieki strādā tehniskās apskates stacijā un vēlreiz atkārtoti saku viņam paldies, jo citādi man cerību iziet pamatpārbaudē nebūtu.
Te protams paldies arī Andrejam, kurš troikas dzinēju ir teicami saregulējis.
Tālāk noskaidrojas, ka akumulators ir izmetams, droši vien pa nedēļu nopirkšu jaunu. Tas bija sauss jau, kad pirku, bet kaut kā pāris gadus siltas sezonas vēl izvilka... Un priekšā vēl kaut kādi sīkie darbiņi, kā vienmēr... plus nomazgāšana.
Pa maija brīvdienām droši vien jāsamaina visi balstšarnīri un jāpiepulē dažas vietas, kur notecējis no garāžas jumta.
