Mazohisms ir braukt ar kredītā ņemtu ķīnieti, par kuru visu laiku ir jāuztraucas vai tik kāds nesadauza, vai nenozog jo auto tomēr ir uz parāda ņemts un tev nepieder, bet kad piederēs tad jau būsi remontos ielicis pusi auto cenas un tas jau būs rūsējis. Jā un tie auto tiešām nekad nebūs vērtība, pirmkārt jau tāpēc, ka sapūs! Braukšana ikdienā ar žiguli ir savādāka, bet ne mazohisms un to pierāda tie cilvēki, kuri brauc un ne jau tāpēc, ka nevar atļauties ko citu! Un protams, ka tie, kuri brauc ikdienā nebrauc ar muzeja eksponātu, bet brauc ar uzlabotu variantu. Ja auto ir tehniskā kārtībā ar papildus skaņas izolāciju tad braukšana ir patīkama un ne sliktāka kā ar kādu līdzīgas klases ārzemju auto.
Par oriģinālo krāsojumu piekrītu, vislielākā vēsturiskā un attiecīgi naudiskā vērtība tiešām ir ja auto ir ar labu oriģinālo krāsojumu.
Visi šie metināšanas darbi nav klasificējami kā restaurācija tas ir vienkārši remonts, restaurācija ir kad auto paneļi tiek salikti tā kā ir bijis no rūpnīcas un sametināti ar tādu pašu tehnoloģiju, protams arī pēcapstrāde gremdējot virsbūvi gruntskrāsas vannā.
Par finansēm, auto sākuma cena bija neadekvāti liela jo sevišķi redzot darba apjomu. Arī remonta izmaksas šķiet pārāk lielas jo sevišķi ja lielākā daļa tiek darīta pašu spēkiem. Ja viss tiktu servisos darīts tad nebrīnītos.
Jebkurā gadījumā prieks par to, ka vēl kāds žigulis tiek atjaunots

Par krāsu arī balsotu par oriģinālo, bet nu ja pašam patīk izvēlētā tad laikam tādā ir arī jākrāso
Remonta paneļus kur pirki?