Sveiki forumieši. Prezentēju Iž Kombi stāsta turpinājumu. Jāsāk ar to, ka dabūts sekjošs papīrs, kas paver daudz, jo daudz iespējas dažādiem piedzīvojumiem.
Pēc VS iegūšanas iestājās neliels dzīves nogurums un Kombi līdz Jūnija beigām krāja putekļus, ja godīgi, tad nebija pat doma viņu vilkt ārā no tā tumšā, siltā stūrīša, kurā viņš gulēja.
Viss mainījās vienā dienā, kad saņēmu piedāvājumu no mākslas filmas Paradīze 89 veidotājiem, viņi meklēja vecas mašīnas priekš 89.gada kadru atainošanas. Es aizsūtīju savu piedāvājumu ar savām mašīnām un, ka tavu brīnumu, vislielākā interese viņiem bija tieši par Iž Kombi (jo žiguļi viņiem jau esot daudzi).
Piecu minūšu garajā telefona sarunā ar filmas auto koordinatori tiek izteikts oficiāls piedāvājums man, kuram es arī piekrītu. Tas sevī ietver būšanu 29.jūlijā Cēsīs 7:30 ar pilnībā strādājošu Iž Kombi.
Nākošais darāmo darbu sarakstā-tehniskā apskate. Ja pareizi atceramies, tad kombītim pārjaukts motors un braukts viņš vispār nav. Ar tādu pašu, 28.jūlija pievakarē, dodos uz tehnisko apskati, kur man inspektors vēstī, ka izglāba VS statuss, jo bremžu šļaukas rīvējas viena gar otru, priekšējās lampas ir "amerikāņu" un stūres pirksts jāmaina. Bet laimīgi dabūju apskati uz gadu un braucu uzpucēt mašīnu, jo rītā jau 5:30 jāizbraucu no Rīgas uz filmēšanas laukumu Cēsīs.
Brauciens uz Cēsīm skaistā vasaras rītā ļoti baudāms, ripinos lēnām, uz 80km/h, jo jāpiebraukā motors un, jo diagonālās riepas virs 82km/h nenormāli vibrē. Tehnisku problēmu nebija, strādāja kā pulkstenis, pat atpakaļceļā, kad lija lietus un bija ļoti neforšs laiks.
Filmēšanos un Kombi lielo slavas brīdi izbojā lietus, kura laikā nevar filmēt un tiek pavadīta visa diena gaidot, kad nožūs asfalts (pirmie kadri tika filmēti sausā laikā, tāpēc arī sekojošajiem bija jābūt tādiem pašiem). Beigās viss brauciens uz Cēsīm veltīgs, jo uzfilmēts tā arī nekas netika, tik vien cik labi pavadīts laiks ar vēl diviem retro entuziastiem, kas gan nebija atbraukuši no Rīgas, bet gan no vietējās sādžas.
Dažas bildes no ši pasākuma, mašīnām tika uzkabināti virsū veco nummuru replikas un uzlīmētas veco laiku tehniskās apskates uzlīmes.
Uz šī nelielās sarūgtinājuma nots, kombi atkal tika iedzīts stūrītī un domāju, ka tā arī vairs šovasar neizbraukšu, bet tad uzradās vēl viens piedāvājums no tās pašas filmas veidotājiem, šoreiz tā bija Baltijas Ceļa rekonstrukcijas aina, kurā vajadzēja pēc iespējas vairāk padomju auto, autobusus, smagās mašīnas un, pats galvenais, cilvēkus.
Ilgi plānota šāda pasākuma loģistika un beigās sameklēti pietiekami daudz interesenti, kopā 12, lai uz Cēsīm šoreiz varētu doties jau 3 mašīnu konvojs, protams, ar Kombi priekšgalā.
Pasākums izvērtās ļoti emocionāls un tiešām varēja noķert to sajūtu, kāda bija tālajā 1989.gadā, paši bijām arī piestrādājuši pie apģērbiem, lai būtu maksimāli interesanti piedalīties filmēšanas procesā.
Šoreiz arī neizpalika Kombi zvaigžnu brīdis, tas jau pašā sākumā tika nostādīts ļoti tuvu galvenajai kamerai un vēlāk pat tika tiekts, ka vienā no ainām Kombi būs jābrauc un jāpieparkojas maliņā. Tā kā tas ietvēra stāvēšanu ceļa vidū, kombi ievērtēt varēja katrs, kuram nebija slinkums. Pateicoties tam arī visās pasākuma bildēs var redzēt stalti stāvam kombī.
Ekrānšāviņi no sociālajām vietnēm un TV.
Paši arī bijām redzami vairākos TV kadros tā kā 5 sekundes ar "slavu" arī dabūjām.
Nobeigumā skaistumbildītes no fotogrāfa Laura Galsona. Paldies viņam par fantastisko fotosesiju.
Paldies par uzmanību, tiekamies ielās!!!
IŽMašam ar tankiem nebija un nav nekāda sakara, tā kopā ar Tulas rūpnīcu kompleksu bija
piekrītu par sajūtām, bet tajā laikā tās tomēr bija citādākas nekā tas ir šodien.