VAZ forums

Sveiciens forumiešiem. Ceru, ka neviens neiebildīs ja atrādīšu savu Iž Kombi, kas ne teorētiski, ne praktiski nav Vaz, taču ēra abiem ir vienāda.
Īsi pirms Jāņiem pagājušovasar, biju pārdevis savu 2105 un meklēju vietā kaut ko interesantāku, kas arī izdevās. Ieraudzīju Pļaviņās šo aparātu, pēc bildēm bija diezgan svaigs, skate bija ieta 2001.gadā. Tā kā sludinājumam cena bija diezgan zema un skatījumi pāri 3000, likās, ka sen jau aizgājis, taču nē, neviens nebija sadūšojies aizbraukt līdz Pļaviņām. 
Apskatot dzīvē bija standartiņš- veca padomju garāžā, pārdod tēva auto, nav braukts ilgi, salipis sajūgs, pārvalki uz beņķiem, daudz detaļas līdzi. Vienojāmies par cenu un pēc Līgo ar skaidru prātu braucām pakaļ. 
Ja godīgi, tā kā bija laiks pa Līgo pārdomāt visu šo, bija tādas domas prātā, ka nafig viņš vispār vajadzīgs utt. Bet par laimi, veselais saprāts tomēr neuzvarēja, jo tieši šis trakums pēc padomju smaržas un sajūtām ir tas, kas dzen uz priekšu. Nevienu dienu neesmu nožēlojis šo pirkumu.
Par stāvokli:
70 000km
1985.gads
Nav braukts ziemā, kas ir redzams, jo nav bijusi pilnībā nekāda antikorozijas apstrāde, bet visi bleķi ir ideālā stāvoklī. 
1.5 dzinējs, kurš pirkšanas brīdī bija kā slapja lupata
Melns dermantīna salons
Oriģinālās diagonālās riepas ar CCCP uzrakstiem



Nekas nav salīdzināms ar to sajūtu, kad tikko esi atvedis kārtējo padomi mājās un sāc ap viņu ķimerēties. Vienmēr mašīnā tiek atrastas brīnumu lietas, arī šoreiz. Jaunas pārnēsājamās lampas, kuras var iespraust kontaktligzdā pie vadītāja kājām, dušu, kuru iespraužot piepīpētājā var mazgāties, ja ir ūdens. Kaudzi ar padomju laiku auto plastelīnu, tehniskās apskates kartītes sākot 85.gada līdz 2001, padomju laiku rubļus un ļoti vecas doičmarkas no 1897.gada un vēl daudz ko. Šī sajūta ir nedaudz pielīdzināma sajūtai, kad ziemassvētkos kā bērns saņem dāvanu un ar nepacietību sāc vērt to vaļā. 
Bildes ar salonu, kurš sen nav piedzīvojos tīrīšanu

Pārsteidzoša ir arī auto ietilpība un ļoti vienkāršā salona transformācija.

Nākošās bildes ar izdarītajiem darbiem sekos

Apsveicu,šis ir labs,mana bērnības mašīna,kur tik ar šito nebijām,trakākais,ko atceros,ja bija brauciens uz rīgu līdzi tika ņemtas 2 rezerves riepas un kādas 3 kameras un nebija laikam brauciens kad tos riteņus arī nemainītu
Lai izdodas uzpucēt un saglabāt,jo nu šie toč ir reti!

Nākošajā dienā izārdīju visu salonu, lai kārtīgi visu iztīrītu. Pārsteidza tas, ka visur bija oriģinālā grīdas skaņas izolācija (tāda pati kā žiguļiem priekšā) un tas, ka grīda ir vienkārši perfektā stāvoklī. Kas man liekas nereāli, jo jau mazgājot auto no ārpuses, varēja redzēt, ka ūdens salonā gāžas pilnībā pa visām spraugām. 

Saliktais salons, top zustand

Bagāžnieka bilde atsevišķi nav, bet viss ir kā vajag, ļoti tīrs. Ietilpība arī ir atdzīstama, velo ar lielo rāmi bez nekādas jaukšanas var ielikt.

Nomazgāts no 14 gadus veciem putekļiem un dubļiem. Atpakaļskata spogulīši, kas novietoti uz spārniem ir vislielākā nejēdzība. Tajos nevar redzēt pilnībā neko, lai viņi būtu funkcionāli, tiem būtu jābūt vismaz 3 reizes lielākiem. Pasažiera pusē spoguli nemaz nevar fiziski noregulēt tā, lai tas rādītu to, kas vajadzīgs. Interesanta fīča, kas auto padara tikai interesantāku.

Nācās arī normāli noņemties ap bremzēm, viss bija slikti. Beigās nācās mainīt arī pusass blīvslēgu un gultni, jo gultnis sāka ķilēt, kas noveda pie nenormālas karšanas un uz priekšu neripošanas.
Interesanti, ka paceļot auto uz donkrata, durvis nebija iespējams ne atvērt, ne aizvērt, bundža normāli vērpjās.
Ar motoru sanāca interesanti. Ilgi cinījāmies ar veco k-126 karburatoru, bet beigās atmetām ar roku, jo saregulēt nebija iespējams ne uz stenda ne uz "ausi". Ejot tehnisko apskati, pat stāvot pie pašiem vārtiem, lai brauktu iekšā, līdz pēdējam brīdim tika regulēts karbis, lai varētu iziet atgāzes. Skati izgāju ar tikai vienu aizrādījumu par eļļas noplūdi, inspektors bija žēlīgs attiecībā uz atgāzēm. Neskatoties uz atgāzēm, auto arī vispār negāja, bija braukts ar 2140 moskviču un tas gāja 10x labāk nekā mans kombi. Mainiju sveces, svečvadus, regulējām aizdedzi, vārstus, pat siltumatstarpi aizdedzes svecēm. Uz ātru roku nomērījām kompresiju ar līdz doto mērinstrumentu, vienam cilindram bija mazāka kompresija par citiem, bet to norakstījām uz "iesēdušiem" gredzeniem.
Izdomājām, ka problēma ir k-126 karburatorā, kurš parasti nevienam nav lāga strādājis. Uzlikām DAAZ karburatoru, ar pavisam nelielām modifikācijām, biju pārsteigts cik viegli ir uzlikt pilnībā citas mašīnas karburatoru. Beigās dabūjām, lai iet kaut cik normāli, bet vienalga nevarēja salīdzināt ar drauga 2140.
Pa vasaru nobraucu 4 pilnas bākas, kas nemaz nebija tik daudz kilometru izteiksmē, jo šādā setupā viņš tērēja 14l/100km, pietam braucot ļoti mierīgi.
Bilde ar situāciju zem vārstu vāka, krāsa ļoti gaiša, bez nekādiem piedegumiem. 

Karburatora swaps. Vajadzēja karburatora korpusā izurbt lielākus caurums skrūvēm, jo moskvičam ir resnākas kolektora tapskrūves, pārlikt gāzes sviras mehānismu un gaisa filtram bija jānogriež gaisa ieplūdes snuķis. Šāda izpildījuma vienīgais mīnuss ir tāds, ka kartera ventilācija ir žiguļa filtra otrā pusē (tur, kur iesprausts korķis), trubai jābūt diezgan garai un pa pusi motortelpas. Kaut kad uz vasaras beigām tik dabūts arī tā sauktais Žiguļa gaisa filtrs Moskvičam, tam bija gan pareizā vietā gaisa ieplūdes snīpis, gan kartera ventilācijas izvads. (no kartera ventilācijas gan liela jēga nebija, jo vienmēr, kad pielika, mašīna vispār negāja, tāpēc izlēmām to pagaidām noamputēt.

Vēl viena bezjēdzība, kas piemīt tikai Iž Kombi. Salona krāsniņa un ventilators ir tāds pats kā 2140 Moskvičam, taču man neizprotamu iemeslu dēļ, Iževskas zavoda inženieri izdomāja, ka vajag citāda veida gaisa lūkas, kas dzīvē nozīmē tikai to, ka pat ar ventilatoru ieslēgtu maksimālā ātrumā, nav iespējams novadīt pat minimālu gaisa plūsmu uz stiklu. Nācās meklēt gaisa lūkas no 2140, kuras nevar tik viegli atrast, jo tādus sīkumus neviens nepērk parasti.

Liekot jumta bagāžnieku siltā vasaras naktī, no iepriekšējā īpašnieka mantotā pārnēsājamā lampa spīd ļoti labi, daudz labāk, kā būtu iedomājies.

Pagaidām interesantākais aksesuārs, ko esmu ieguvis ir šis:

Vai kādam ir nojausma, kas tas tāds ir?




Ideja sekojoša. Tu šo kasti uzliec uz jumta savam padomju auto un dodies ar to tālā ceļā uz skaistās Padomju Savienības brālīgajām republikām no Karpatu kalniem līdz pat Melnās jūras krastiem. Kad esi gatavs nakšņot, tu piestāj malā un šo kasti 2 minūšu laikā pārvērt par telti uz jumta. Komplektā ietilpst pilnībā viss, pat trepītes, lai tiktu augšā.

Gala rezultāts izskatās šādi

Šeit kopā ar Ziepniekkalna bēšo mafiju, braucot diviem bēšiem padomjiem kopā uzmanība no apkārtējiem ir garantēta. Cilvēki atskatās kā uz žiguli tā arī uz moskviču vai kombi.

Kopā ar biedru no foruma BD8599, uz viņa sēdinātā žika fona kombi izskatās pec milzīga dinozaura, kas tas īstenībā arī ir.

Paldies par uzmanību, pagaidām. Darbi vēl daudzi priekšā.

Ar prieku izlasiju un paskatijos bildes. Vispar prieks, ka ir tadi cilveki, kuriem ir merkis un pacietiba. P.S. Telts vispar bomba.

Prieks skatīties! Eksemplārs tiešām labs trāpijies! Bagāžnieks zvērā ietilpīgs, es pat nezinu vai es savā 850tajā varu velosipēdu neizjauktu ielikt! Vienīgi tā bagāžnieka mala  varēja nebūt, bet nu tajos laikos jau visiem tā bija! Kādas sajūtas ar tādu nenodzītu eksemplāru braukājot?

Skaists auto un skaistas bildes, prieks lasīt!

Runājot par virsbūves vērpšanos, atceros, ka man mācija vienmēr aizvērt visas durvis žigulim pirms ceļ uz domkrata, lai virsbūve nevērpjas, jo arī žigulim, durvis ciet varēja dabūt ar grūtībām ja bija pacelts uz domkrata. 

Salīdzinot ar mūsdienu auto, tas liekas kaut kas neiedomājams

Diemžēl vērpšanās jaunajiem auto sāk parādīties kā norma...

skatos un atceros,jaaa nostaļģiju riktīgi uzsit  
bet nu aparats tiesam sterili labs sglabajies

Prieks, ka ir interese par šo aparātu. 
Par telti: Biju domājis, ka viņa skrūvējas klāt pie jumta bagāžnieka, taču kļūdījos, jo jumta bagāžnieka trubas ir daudz resnākas kā telts kastes stiprinājumos, man visā šinī komplektā iztrūkst divas galvenās trubas, kas visu šo pasākumu varētu padarīt reālu. Bet līdz vasarai vēl daudz laika, būs jāuztaisa no rokas, cik gan sarežģīti tas varētu būt?

Par bagāžnieku: Tā bagāžnieka ietilpība ir tāda mānīga lieta, ja ir pacelti beņķi un ir aizmugurējie plaukti uzlikti, tad bagāžnieka vispār nav, rekur bilde ko atradu internetā. Viss bagāžas nodalījums sanāk tikai 30cm augsts. 
Cik es esmu dzirdējis no visādiem gudriniekiem, tad kombi vispār skaitās nevis universālis, bet gan hečbeks. Vēl bieži dzirdu par to, ka Iževska, kur tika radīts arī šis brīnums bija labākā rūpnīca, kur ražoja Moskvičus, jo tā bija tanku rūpnīca, kurā bija salīdzinoši daudz mazāk brāķi un darbs tika veikts kvalitatīvāk nekā citur.


Par braukšanu: Braucot ir tiešām ļoti interesantas sajūtas, daudz savādākas kā ar žiguli. Moskviči jau pēc definīcijas ir kā ļerpatas, līkumos nenormāli sverās uz vienu pusi, bet vislielāko odziņu piedod tās diagonālās riepas. Pat braucot pa sausu asfaltu, līkumā liekas, ka mašīna staigā tā kā uz zemes ceļa, ļoti savadbīga sajūta. 
Diemžēl dinamika gan vēl nav tāda kā grībētos, bet tas līdz vasaras vidum būs sakārtots.
Viens no visekstrēmākajiem atgadījumiem kopš ņemos ar padomju auto bija tieši ar šo auto. Nākošajā dienā pēc tam kad biju uzstādījis žiguļa karburatoru, braucu mājās pēc darba piektdienā ap 17.00 un auto sāka nenormāli rīstīties, domāju, ka degviela beigusies, tāpēc aizrāpoju līdz Lubānas ielas Statoilam un uzpildījos, likās, ka problēma vairs nav. Taču braucot augšā Dienvidu tiltā, virzienā uz Pārdaugavu, atkal sākās šķaudīšana, mēģināju visu, bet tā arī stāvajā kalnā netiku, paliku tieši šeit. 

Situācija neapskaužama, visu pasliktina tas, ka mašīnai nav avārijas gaismu, satiksme ir nenormāli intensīva un mašīnu ar rokasbremzi uz vietas nevar noturēt. Mans kombi noslāpa un ne par ko nevarēju pierunāt viņu strādāt. Variantu arī baigi daudz nav, lejā noripot nevaru, jo nav avārijas gaismas un ļoti tālu jāripo, nomales arī nav. Pēc kādas 10minūšu stāvēšanas tomēr izdevās piedarbināt un braucot tikai ar čoku izdevās tikt augšā kalnā un pāri Dienvidu tiltam, bet nu stresiņš bija, jo citas Dienvidu tilta vietas ir vēl nepiemērotākas noslāpšanai bez avārijas gaismām. Problēmas cēlonis bija pavisam vienkāršs. Tīrot karburatoru biju palaids garām, ka viņā iekšā arī ir degvielas filtrs, kas bija pilnībā ciet un tāpēc karburatoram vispār nepieplūda degviela. Īsāk sakot, aizraujošs ceļš mājup bija.

Interesants uzlabojums, par, kuru biju piemirsis pastāstīt. Lielas problēmas sagādāja oriģinālie logu apmazgātāji, gar tiem salonā tikai iekšā ļoti daudz ūdens un pienākošās ūdens trubiņas bija tik sacietējušas, ka ņemot nost saplīsa. Bet par laimi, tēvs nākošajā dienā brauca nodot asinis un paprasīja vai viņš nevar nopirkt no viņiem tās kapilārās trubiņas, jo tās ir tieši tāda paša izmēra. Asinsdonoru centra darbinieki pasmīnēja un atdeva vairākus komplektus ar pilnīgi jaunām un ļoti elastīgām caurulītēm, par brīvu. Lai netecētu ūdens iekšā salonā nācās uzlikt "špricalkas" no Volvo, kuras no iekšas pieskrūvējas ar uzgriezni, kas nozīmē, ka viss tiek normāli noblīvēts. Špricē arī labāk, jo katrai ir divas sprauslas, vienīgais šķidrums beidzas ļoti ātri, bet ar to var sadzīvot. 

Ja jau par ūdeni sāku. Visu vasaru bija problēmas ar to, ka aizmugurē pie pasažieru kājām un priekšā pie pasažieru kājām bija nenormāli daudz ūdens, tā kā visa skaņas izolācija būtu izmērcēta vannā. Tikai uz vasaras beigām pamanīju, ka ūdens krājās pie kājām arī tad, kad lietus ārā nemaz nav bijis, kas likās ļoti aizdomīgi. Nākošais, ko pamanīju, bija tas, ka bremzējot kaut kur ūdens šlakstās salonā, ļoti aizdomīgi likās. Pēc sīkākas papētīšanas atklāju, ka sliekšņos caurumi ūdens novadīšanai ir aiztaisīti ar plastelīnu un tie ir pilnībā pilni līdz augšai ar ūdeni. Pēc plastelīna izķeksēšanas ūdens gāzās ārā ar milzīgu sparu, no katra sliekšņa apmēram 3-4 litri iztecēja.

Uz nākošo vasaru ļoti gribējās uztaisīt visur normālu antikorozijas apstrādi, tāpēc tikai norauti nost spārni, jo tiem nebija "patkriļņiku" un smiltis bija sākušas krāties tur, kur tām nevajadzētu. Izpūtū arī sliekšņus, visas durvis, kabatas un pakaļējos spārnus. 

Šinī bildē gan pēc normāla ciklopa izskatās. Pie reizes norauta arī nost reste, jo to vajag nopulverot, tāda sagurusi izskatās. 
Riepu protektora zīmējums gan tieši laikā.

Un tad pats lielākais un nozīmīgākais darbs. Tikai izlemts, ka nav ko ākstīties un jārauj tas Uzam-412 dzinējs ārā, jo neiet tā kā vajadzētu. 

Dzinējs tikai izjaukts līdz pēdējai skrūvei, protams, bez pārsteigumiem neiztika. Pirmkārt, jau tas, ka izspiedējgultnis bija salūzis uz pusēm, kas ir ļoti izplatīta problēma Maskaviešiem, pēc tam, kad ir bijis salipis sajūgs. Bet uz priekšu kustēja, jo Maskaviešiem kā izspiedējgultnis kalpo sapresēta ogle ar īpaši labām slīdes īpašībām.
Kļokvārpstas pamatgultņi ideālā stāvoklī, te pirksti klāt nebūs jāliek.

Lielākas problēmas ar visu dzesēšanas sistēmu, tā bija pilnībā aizaugusi ar kaut kādu zampu, kuru var redzēt uz čaulām, tas izskaidro kāpēc pie lielas slodzes un motors gribēja nedaudz uzkarst un arī to kāpēc salona apkure strādāja tad, kad viņai ienāca prātā.

Vislielākais pārsteigums par gredzeniem. Divos cilindros gredzeni bija pilnibā saplīsuši uz pusēm, jābrīnās kā tas dzinējs vispār strādāja un arī par to, ka pēc kompresijas mērījumiem spriežot, viens no šiem cilindriem pat strādāja labi.

Par laimi atradu, ka viens onkulis tirgoja visu cilindru grupu par 40 eur(čaulas, virzuļi, gredzeni) Gulbenē. No viņa arī, braucot uz laukiem, visu nopirku. Visas detaļas nelietotas. Diemžēl, viss nebija tik rožaini cik gribētos. Eksperti pamērīja un pateica, ka starp čaulu un virzuli ir pārāk maza spēle, īsāk sakot, jau no rūpnīcas neprecīzi izgatavotas čaulas. Tas īstenībā nav nekāds brīnums, jo visiem zināms fakts, ka kā rezerves detaļas pārdeva brāķētās detaļas, kuras rūpnīcā mašīnai neuzstādīja. Rezultātā nācās tērēt vēl 10eur par katras čaulas honēšanu.
Kopš šī visa jau pagājis kāds laiciņš, motors jau ir iekšā auto un viss strādā, vienīgā problēma bija ar nepareizi salikto sadalītāju, bet tas tika ātri novērsts. Pilnai laimei vēl gribētos Weber tipa karburatoru ar tiem visas manas mašīnas kaut kā strādā labāk. 
Tas pagaidām arī viss par ko varu noziņot, sākoties labajam laikam būs jāsāk rosīties ap šo brīnumu, lai varētu vasarā vizināties un, kas zina, varbūt aizšaut uz kādu festivālu ar to jumta telti, domāju, ka daudzi tādu brīnumu nebūtu redzējuši

Ir labs!   
Pavasara pasākumā arī mūs pagodināsi ar šo aparātu?