Manā rīcībā nonāca 2008. gada novembrī, nesamaksājot pilnīgi neko. Pirms tam ar viņu šad tad braukāja vectēvs, bet tā kā viņam pēc operācijas lai labāk varētu staigāt, palika ar kājām pavisam slikti, „kapeiku” atdeva man. Dažās vietās pie arkām ir nedaudz rūsa, par laimi vēl nav ieēdusies. Apakša nav rūsējusi vispār jo 1. Saimnieks visu bija nokrāsojis ar kādu antikorozijas smēri.
Tā kā man vēl nav tiesību, braukāju pa laukiem, bet kad būs tiesības visdrīzāk taisīšu žiku pilsētai.
Ar kapeiku vēl ne reizi neesmu iebraucis grāvī, varbūt tāpēc, ka sāku ar viņu braukt tieši pa sniegu un ledu?!Pagaidām man vislābākā mašīna ir tieši mana kapeika, kā nekā ar viņu tika grieztas pirmās saules, braukti līkumi sānslīdes utt... Pagaidām ar šo žiku siastās tikai labas, jautras interesantas, atmiņas.
bildes visu pastāstīs sīkāk!
