Sveiki visiem.
Beidzot arī es cepu augšā rakstu par savu aparātu (2in1).
*Pirmā daļa. "Brūnais"
Daudzus gadus atpakaļ runājot ar kādu draugu nospriedām, ka būtu forši, ja abiem būtu žigulīši ar ko pabraukāties. Klasiskā piedziņa, stilīgs un tāds nav visiem.
Pirms pāris gadiem nopietnāk piegāju tai lietai un sāku meklēt savu aparātu. Izmeklējos pa pus Vidzemi, līdz sazvanīju Taurenes pagasta priekšsēdētāju. Solīds un atsaucīgs onka. Ar citu draugu laidām skatīties, līdzi paņemot akumulatoru un 5l bendzīna. Vārdu pa vārdam un piekrita pārdot par simbolisku summu - 100 Ls. Salīdzinot ar pārējiem ko apskatīju, šis bija ņemams. Piecus gadus nostāvējis nekustināts (garāžā).
85. gada izlaidums ar 11' standarta motoru. Nobraukums 83 tūkstoši, taču pulstenis noteikti gāja otru apli, jo tā bija pagasta mašīna. Sists - aizmugurē kāds esot ieskrējis un pat pēc salabošanas dupsis manāmi tiecas pie zemes...
Tai pat vakarā sēdos pie Žiguļa stūres un dzinu uz jaunajām mājām - Nītauri (izbraucot caur Krustakrogu, Sērmūkšiem un Skujeni). Braucu uzmanīgi, jo pirmo reizi sēdos pie žiguļa stūres viens pats. Veiksmīgi nogādāju galapunktā.
Ar laiku sākās ķibeles - ar elektroniku, amortizatoriem, riepām - itkā jau sīkumi, bet tie tika novērsti.
Dvēselē nenācās līst iekšā, jo darbojās uz goda.
Braukājos ne gluži pa pļavām un ne pa pilsētu - pa lauku ceļiem. Izbaudīti ziemas prieki un paķertas arī pāris kupenas, bet nekas traks.
Kalpojis godam, taču virsbūve ļoti īsā laikā sāka izskatīties arvien atbaidošāka.
Rūsa, rūsa, rūsa... Pa sālītiem ceļiem netika braukts daudz - klimats pats par sevi, vai tā rūsa sen jau bija rūgusi zem krāsas... Pats arī pārāk nenopietni piegāju tai visai lietai. Sist un mērcēt...
2010. gada rudenī nolēmu nopietnāk pieķerties tai lietai (pavasarī nebija laika - darbs un vasarā citas lietas bija prātā). Nolēmu uzfrišināt virsbūvi - iegādājos sliekšņus, spārnus...
Sākot darboties ap sliekšņiem atklājās arvien vairāk rūsas izēstu caurumu salonā, bagažniekā, spārnos... Darbi ievilkās līdz vēlam rudenim un tagad viņš mierīgi būtu stāvējis garāžiņā līdz 2011. gada pavasarim, kad turinātu iesākto.
Taču nē...